Dobelē kāds izmanīgs ezis regulāri čiepj kaķim izlikto barību
Violas kaķis vasarās nelabprāt uzturas mājoklī, un saimnieki nolēma – mīļdzīvnieks jābaro ārā. Aizdomīgi gan licies, ka baltais porcelāna trauciņš regulāri ir tukšs, līdz saimnieki pamanīja galveno ēdēju – ezi. Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) norāda, ka kaķu barība ezim nekaitē, tomēr to arī nevar saukt par savvaļas dzīvniekam piemērotu.
"Ilgi nevarējām saprast, kāpēc kaķim tik traka apetīte," stāsta "tv3.lv" lasītāja Viola, piebilstot, ka kaķim trauciņš "visu laiku tukšs un prasa vēl un vēl". Beigu beigās saimnieki pieķēruši "palīgu" trauciņa tukšošanā – ezis uz maltīti ieradās krēslas aizsegā.
Portālam "tv3.lv" uzticēts vēl kāds stāsts par ezi, un pat viņa ģimeni, kas ik dienas mielojas ar kaķiem izlikto pārtiku. Tukuma dzīvnieku patversmes vadītāja Simona Grundule pastāstīja, ka šoziem izglābuši pirms laika pamodušos un savainotu ezi. Pēc atlabšanas tas palaists brīvībā, tomēr turpina nākt uz iežogoto patversmes teritoriju – iekļūšanai pat izrakts tunelis. Ezis iemanījies pat biedēt prom patversmes kaķus, biedējoši rūcos.
"Nebaidās ezis. Parasti jau tie uzmet kūkumiņu un slēpj ģīmīti. Bet šis ir drošs, par sevi pārliecināts. Nāk dienas laikā. Izdod rūcošas skaņas, padzenot prom kaķus un vēl iezīmē turpat teritoriju. Kaķi viņu respektē," stāsta Simona. Pārējie ģimenes locekļi, kā pieļauj Simona, eža bērni nāk mieloties krēslas stundās. Patversmes vadītāja arī bilst, ka pārtika kaķiem ir kvalitatīva un dārga, un viņa pieļauj, ka ezim tā nevarētu kaitēt.
Tomēr Dabas aizsardzības speciālisti aicina cilvēkus nebarot savvaļas dzīvniekus, kā arī novērst iespēju tiem piekļūt mājdzīvnieku barībai, atkritumu urnām un kompostu kaudzēm. Tas jādara, lai mazinātu savvaļas dzīvnieku vēlmi uzturēties cilvēku dzīvesvietu tuvumā, mudinātu tiem barību meklēt savvaļā.
"Mājdzīvnieku pārtika lielākoties nav piemērota savvaļas dzīvniekiem, jo tās sastāvs ir pielāgots mājdzīvniekiem ar atšķirīgu dzīvesveidu. Piemēram, nereti kaķu barības sastāvā ir rīsi vai graudi, kas nav savvaļas dzīvnieka ēdienkartē un var kairināt tā kuņģi. Arī proteīna saturs dažādos pārtikas veidos atšķiras, ko nevar salīdzināt ar savvaļas ēdienkartē esošo medījumu. Līdz ar to maldīgi ir domāt, ka, atstājot kaķu barību ezim pieejamā vietā, cilvēks ezim palīdz."
DAP atgādina, ka ir mīts – ežiem vajadzīgs piens. Daudzām zīdītāju sugām, tostarp ežiem, piens ir vajadzīgs tikai pēc piedzimšanas. Parasti ežu mamma savus mazuļus baro ar pienu četras līdz sešas nedēļas pēc piedzimšanas, lai ežu mazuļi, līdzīgi kā zīdainis, uzņemtu barības vielas, iegūtu un stiprinātu imunitāti.
Savukārt pieaugot, piens ežiem nav vajadzīgs. Gluži pretēji – gan svaigs lauku piens, gan "veikala" piens ežiem un lielai daļai citu zīdītāju izraisa diareju (caureju). "Pieauguši eži nepanes laktozi, jo to organismā trūkst enzīma – laktāzes, kas laktozi spēj sašķelt. Uzņemtais piens ezim var izraisīt arī ilgstošas vēdersāpes, trakākajos gadījumos pat nāvi no organisma atūdeņošanās, ko var izraisīt diareja," vērš uzmanību Reinika.
DAP atgādina, ka ezis pārnēsā dažādas slimības un parazītus, tādēļ nav ieteicams tam pieskarties vai nest to uz mājām. Ja ir gadījies ezim pieskarties, tad noteikti ir rūpīgi jānomazgā rokas.
Latvijā uzdevums rūpēties par bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušiem dzīvniekiem ir deleģēts pašvaldībām. To atbilstoši kompetencei un pieejamajiem resursiem palīdz īstenot Dabas aizsardzības pārvalde, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, dzīvnieku patversmes un veterinārārsti. Piemēram gadījumos, ja dzīvnieks ir savainots, jāziņo pašvaldībai, savukārt, ja dzīvnieks ir iesprūdis, sapinies, iesprostots, iekritis, ielūzis un pats nespēj atsvabināties vai izkļūst no sprosta, jāzvana Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma tālruņa numuru 112.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
