FOTO: dabas vērotājs Neretas pagastā pieķer lapsu dzīrojam savā tomātu dobē

Nemēģināsim pārstāstīt stāstu, tāpēc saskaņojot ar Kasparu Funtu, publicējam oriģinālmateriālu. Ceram, ka gūsi prieku!

Kūmiņš tomātos

Kā smejies, arī man garšo tomāti. Sevišķi tad, ja tie ir pašu audzēti. Jau šā stāsta sākumā mans pienākums ir lasītājam paskaidrot, ka šis nav kulinārais blogs, ja nu kāds pēc virsraksta Kūmiņš tomātos ir sapratis, ka tālāk sekos kāda smalka ēdiena pagatavošanas recepte. Recepti te neatrast, šis ir stāsts par dzīvnieku.

Pagājušās piektdienas vakarā, pārbraucis savā lauku sētā, atradu, ka dārzā pie tomātu stādiem ir izrakta bedre un gaisā virmo pamatīga smirdoņa. Redz, aizpagājušajā sestdienā zem tomātiem, lai tos samēslotu, biju ieracis zivju iekšas. Taču kādai būtnei bija labpaticies zivju iekšas izrakt, daļu aprīt, bet otru daļu, dedzīgi rokot, izsvaidīt pa dobēm, kas arī bija pirmšķirīgas smirdoņas avots – kā jau zivju iekšas, kas nedēļu puvušas un smakušas siltā augsnē. Neko darīt, paņēmu grābekli un bedri aizkasīju ciet. Taču šīs pūles bija veltas, jo sestdien no rīta bedre atkal bija atrakta, acīmredzot, zeme zem tomātiem vēl slēpa gana gardumu. Tad arī nolēmu naktī no sestdienas uz svētdienu pie tomātu dobes uzstādīt #trailcam. Man jau bija aizdomas, kas varētu būt racējs. Un treilkamera aizdomas apstiprināja.

Skaidri redzams, ka kūmiņš nav nekāds ienācējs – uz pūstošo ķesku āderi nāk kā zinātājs un uzreiz ķeras pie darba, apmēram tāpat kā es, naktī pusbadā streipuļodams uz ledusskapi. Biju gan mazliet pārsteigts, ka lapsa ieradās uzreiz pēc satumšanas – 20 minūtes pirms 10 vakarā, šķita, ka nāks tikai vēlā naktī.

Pēc fiziskas piepūles lapsa apsēžas un atpūšas, lai ar gardumiem kuņģī gaisu nesarautu.

Laikam šajā brīdī lapsa apjauš, ka nav šajā pasaulē viena.

Un atkal mazliet parok.

Beidzot meklētais ir atrasts – sasmakušas pussapuvušas smirdošas gardas zivju iekšas.

Lapsa nebija vienīgā pie dobēm. Tumsa bija slēpusi kādu, kas no droša attēluma starp komposta kasti un bluķīti visu laiku klusiņām vēroja viņas izdarības.

"Nez’, ar ko viņa tur mielojās?" droši vien nodomāja šis klaiņojošais radījums, lūkodamies bedrē.

Katra fotoattēla apakšējā labajā stūrī ir uzrādīts kadra fotografēšanas laiks. Tāpēc redzams, ka lapsa pēc pirmajām vakariņām  kaut kur aizgājusi prom, droši vien kaimiņu dārzā iešmakstināt sabirušās sulīgās Kaukāza plūmes. Vismaz turpat uz grantenes es nākamajā rītā atradu lapsas atstātu čupiņu, kurā vīdēja arī plūmju kauliņi. Bet nu atpakaļ uz dārzu – nepilnas četras stundas kaut kur staigājusi, lapsa pusdivos naktī ir atpakaļ, lai pārbaudītu, vai ar viņas bedri viss ir kārtībā.

Kam gan negribas atkal ēst pēc četru stundu apkārtvāzāšanās. Tāpēc lapsa turpina rakt, lai sarūpētu sev otrās vakariņas.

Strādā un tapsi atalgots. Lai gan rakts un meklēts zem tomātiem ir vismaz trīs naktis, zeme joprojām slēpj našķus.

Bedre smako tik labi, ka no priekiem brīžiem asti sarauj krampji.

Otrreiz ieturējusies, lapsa atkal dodas apgaitā.

Un pēdējo reizi šajā naktī pusčetros jāatgriežas uz mazām agrām brokastīm – drīz svīdīs gaisma. Lieki teikt, ka arī svētdien dārziņā pēc rozēm nesmaržoja.

Visā šajā naktī neatbildēts paliek tikai viens jautājums – kuras sugas putns rītausmā pussešos nosēdās zālē netālu no bedres, kad lapsa jau bija aizgājusi prom uz savu migu.

Viss šis foto stāsts ir tapis ar treilkameru, par kura tehniskajām īpašībām Kaspars Funts arī ir padalījies savā blogā.

Kā minēts, Kaspars Funts ir putnu vērotājs un dabas draugs, kurš labprāt par saviem vērojumiem dalās savā blogā. Ja arī tevi interesē dabas norises, noteikti apmeklē Kaspara Funta blogu, kur varēsi uzzināt daudz interesantas lietas!

Uz Kaspara Funta blogu!

Foto