Iejaukšanās savvaļā un lieka kaitniecība: eksperta skatījums uz putnu barošanu ziemā

"Labākā palīdzēšana – nepalīdzēšana"

Kā skaidro Lielkalns, cilvēkiem palīdzēšanas kāre ir kādus simts gadus, salīdzinoši īss laika periods, bet dzīvnieki ir dzīvojuši desmitiem tūkstošu un miljonu gadu, arī laikā, kad apstākļi bijuši daudz skarbāki. Varbūt tad arī aizgāja vairāk bojā, bet populāciju tas nav ietekmējis.

"Ar to palīdzēšanu ir tā, ka bieži vien pati labākā palīdzēšana ir nepalīdzēšana," norāda Lielkalns. Cilvēkiem aiznesot dzīvniekiem burkānu, kartupeļu grozu, tas sasalst. Ar to palīdzība beidzās, tas jau ir piesārņojums.

Tāpat arī putnu barošana ir higiēnas jautājums. Barojot ūdensputnus, tie sapulcējas vienuviet. Pēdējos gados ir augsta saslimstība ar patogēno putnu gripu, ja viņi ir koncentrējušies tik lielā daudzumā nelielā vietā, tad šai gripai jeb sērgai ir lielāka iespēja pārstaigāt lielāku daudzumu putnu nekā tad, ja viņi būtu izklaidus. Tas pats attiecās uz putnu barotavām, tā jātīra, jo  apakšā, izveidojoties miskastei, to apmeklēs kādi citi grauzēji.

"Esi atbildīgs par to, ko pieradini"

Jāpārdomā, vai vēlme pabarot savvaļas putnus un dzīvniekus ir tikai vienreizēja žēlastības izpausme, vai arī esi gatavs to darīt regulāri, katru dienu, līdz pat pavasarim, kamēr iestājas siltāks laiks. Pretējā gadījumā, kā skaidro Lielkalns, putnam pēc garas un aukstas nakts enerģijas rezerves ir būtiski izsīkušas. Ja tas patērēs pēdējos spēkus, lai  lidotu uz vietu, kur ierasti ir barotava, bet tā ir tukša, putns sāk uztraukties un patērē vēl vairāk enerģijas un dažkārt tad jau var būt par vēlu. Tāpēc barotavai jābūt piepildītai jau agri no rīta, līdz ar pirmajiem saules stariem.

Zoodārza pārstāvis par putnu un dzīvnieku barošanu iesaka nevis vienkārši "dzēst ugunsgrēku", bet palīdzēt ilgtspējīgāk. Dārzā iestādīt papildu ogu krūmu vai iesēt saulespuķes, kas nogatavosies un ziemā kļūs par dabisku pārtikas avotu. Tāpat pirms ziemas nenopļaut mauriņu pilnībā gludu, jo, tam paaugoties, nogatavojas sēklas, kas palīdzēs putniem pārziemot, vienlaikus saglabājot viņu dabisko instinktu  – pašiem meklēt barību.

Komforta cena: dabisko instinktu izskaušana

Tāpat eksperts skaidro, ka ledū iesalušie putni ir tiešas cilvēku rīcības sekas. Piebarošana apmāna putnu dabiskos instinktus. Iestājoties ziemai un samazinoties barības pieejamībai, tie dodas prom uz siltākām vietām. Arī gulbis ir ceļotājs, kurš pielāgojas apstākļiem, ja ziema ir silta un ūdens paliek vaļā, viņš nesteidzas aizlidot, jo ūdensaugi nodrošina pietiekamu barību.

Taču realitātē situācija mainās, kad cilvēki sāk putnus piebarot. Saņemot regulāru barību, gulbji un citi putni vairs nejūt nepieciešamību doties prom, jo šķiet, ka izdzīvošanai viss nepieciešamais ir pieejams. Kad pēkšņi uznāk liels sals, cilvēkiem ir auksts un barošanu pārtrauc, bet putni, uzticoties cilvēku radītajai "drošības sajūtai", paliek ūdenstilpnēs pārāk ilgi. Ledum pakāpeniski pārklājot ūdeni, tiem vairs nav iespējas ne atrast barību, ne laikus aizlidot.