Igaunijā iemidzina divus lācēnus, kas zaudējuši bailes no cilvēkiem

Šā gada sākumā dzimušie lāči, neraugoties uz atkārtotām pārvietošanām uz mežu, ir atraduši ceļu atpakaļ uz apdzīvotajām vietām, kas, diemžēl, liecina par izveidojušos neparastu uzvedību dzīvniekiem.

Lāču mazuļu uzvedība liecina, ka cilvēks ir barojis šos dzīvniekus, tāpēc tie ir zaudējuši dabiskās bailes no cilvēkiem.

Vides pārvaldes Medību un ūdensdzīvnieku nodaļas vadītājs Tanels Tūrna teica, ka, pēc aģentūras rīcībā esošās informācijas, šie lācēni apdzīvotajā vietā pirmo reizi nonāca jau jūlija beigās Tartu apgabalā.

"Lāčus, kas atkārtoti ieradušies apdzīvotās vietās, sadarbībā ar Glābšanas dienestu līdz vakardienai jau četras reizes esam nogādājuši atpakaļ mežā. Divi lācēni tika nogādāti pat no Tartu apgabala uz Ida-Viru apgabalu, cerot, ka turienes plašie meži nodrošinās lāčiem gan piemērotu dzīvesvietu, gan barības avotu – tomēr vakar viņi atkal atgriezās apdzīvotajā vietā Kuningakūlā," paskaidroja Tūrna.

Sākotnēji šajā metienā bija četri lācēni, tagad no tiem divi joprojām meklē barību cilvēku apdzīvotu vietu tuvumā.

"Pirmajās noķeršanas reizēs visiem četriem tika uzliktas ausu zīmes, tāpēc mēs zinām, ka tie ir tie paši jaunie dzīvnieki. Kuningakūlā klīstošie lāči ielauzās zāģētavā, vietējie iedzīvotāji aizvēra durvis, un sadarbībā ar veterinārārstu izdevās 25 kilogramus smagos dzīvniekus ierobežotā teritorijā iemidzināt un atkal nogādāt mežā," teica Tūrna.

Portāls "tv3.lv" jau rakstīja, ka Igaunijā Aardlas ciemā netālu no Tartu vietējie iedzīvotāji pamanīja četrus mazus lāčus, kas klīda apkārt bez mātes. Par to tika informēta Vides pārvalde.

Vides aģentūra 7. augustā izsniedza īpašu atļauju divu jaunu lāču nomedīšanai, jo, neraugoties uz atkārtotiem mēģinājumiem tos aizdzīt uz mežu, tie atkal un atkal atgriezās cilvēku pagalmos, vēsta ERR.

Savukārt Igaunijas mednieku biedrība pēc tam laikrakstam "Maaleht" paziņoja, ka tā neplāno izmantot medību atļauju.

"Mūsu ētiskie uzskati nesaskan ar šo rīkojumu. Tātad esam nolēmuši šos lācēnus nemedīt, un tas ir vispārējs Igaunijas mednieku lēmums," teica biedrības pārstāvis.

Diviem jaunajiem lāčiem, kas nogādāti Ida-Virumaa, medību atļauja nav izsniegta.

Augot lielākiem, šie lāči kļūst bīstamāki

Lācēnu uzvedība liecina, ka cilvēki tos ir barojuši, tāpēc tie ir zaudējuši dabiskās bailes no cilvēkiem, norādīja Vides aģentūra.

Tūrna teica, ka šajā vecumā lāčiem vajadzētu baidīties no cilvēkiem un patstāvīgi meklēt barību dabā, nevis atkārtoti atgriezties apdzīvotās vietās.

Tanels Tūrna

"Lūdzam nebarojiet savvaļas dzīvniekus, tas traucē to dabisko uzvedību un spēju izdzīvot patstāvīgi. Jāņem vērā, ka šobrīd vēl mazi lāči nākamgad jau būs lieli un, meklējot cilvēku tuvumu, var radīt ļoti nopietnu apdraudējumu."

Ieraugot lāci vai kādu citu lielu plēsēju apdzīvotā vietā, Vides aģentūra lūdz ziņot par to Riigiinfo tālrunim 1247. Tur var saņemt sākotnējus padomus, un nepieciešamības gadījumā ziņojums tiek nosūtīts Vides aģentūrai. Ja dzīvnieks tieši apdraud cilvēkus vai satiksmi, jāzvana uz ārkārtas palīdzības numuru 112.

Klimata ministrija aprīlī grozīja medību noteikumus, un, sākot ar šo gadu, lāčus drīkst medīt tikai ar Vides aģentūras īpašu atļauju.

Vides aģentūra līdz šim visā valstī ir izsniegusi 13 īpašas atļaujas lāču medībām. 19. augustā saskaņā ar šīm īpašajām atļaujām ir nomedīti divi lāči – viens Harju apgabalā un otrs Polva apgabalā.