Izglāb princi! Aicina pieteikties brīvprātīgos krupju glābējus

Pieteikties misijai var pārvaldes kampaņas vietnē šeit, aizpildot pieteikuma anketu. Glābšanas darbiem nepieciešamais ekipējums: tīri cimdi, spainis, atstarojoša veste un lukturis.

Šobrīd apzināts ir 51 ceļa posms uz Latvijas autoceļiem, kur ik gadu notiek aktīva abinieku migrācija un diemžēl liela daļa no viņiem iet bojā. Brīvprātīgie tiek aicināti izvēlēties kādu no 24 Vidzemes, 15 Kurzemes, 7 Latgales un 5 Zemgales ceļu posmiem misijas īstenošanai.

Precīzāka migrācijas punktu atrašanās vieta pieejama pārvaldes vietnē šeit. Turpat pieejama arī rokasgrāmata, kuru pirms pieteikšanās ieteicams izlasīt ikvienam brīvprātīgajam.

"Krupis, lai gan neliels dzīvnieks, var sasniegt 40 gadu vecumu. Savvaļas dzīvniekiem tas ir ievērojams vecums! Diemžēl viņu mūžu, kā arī vairošanās iespējas samazina mūsu – cilvēku – izbūvētie autoceļi un mašīnas, kas šķērso abinieku migrācijas ceļus. Ceļa šķērsošana krupim var aizņemt pat 15 minūtes, līdz ar to pastāv liels risks tikt sabrauktam," skaidro pārvaldes Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa.

Elīna Ezeriņa

"Līdzīgas sabiedrības iesaistes kampaņas tiek īstenotas arī citviet pasaulē, jo abinieku, īpaši krupju, skaits būtiski samazinās visā pasaulē, tādējādi apdraudot arī citas savvaļas dzīvnieku sugas, kam savukārt abinieki ir maltītes pamatsastāvdaļa."

Krupju glābšana ir vienkāršs, taču ļoti atbildīgs darbs, kas prasa ievērot drošības noteikumus autoceļu tuvumā, kā arī ar rūpēm izturēties pret glābjamajiem.

Pirmais darbs ir sameklēt dzīvesvietai tuvāko migrācijas ceļu posmu, pieteikties par krupju glābēju, sekot līdzi tālākai saziņai savā e-pastā, uz kuru tiks nosūtīta papildinformācija, un būt gatavam turpmākajās nedēļās pāris vakarus aktīvi apsekot migrācijas posmus un fiziski pārnest lēnos rāpotājus ceļa otrajā pusē.

Tā kā krupji lielākoties migrē diennakts tumšajā laikā no pulksten 21 līdz 23, drošības apsvērumu dēļ  ikvienam glābējam jāvelk gaismu atstarojoša veste, bet bērni var doties glābšanas darbos tikai pieaugušo pavadībā!

Krupji ir nozīmīgi dzīvības jeb barības ķēdes dalībnieki, to maltīti galvenokārt veido dažādi kukaiņi, gliemji un sliekas. Bet viņus pašus labprāt ēd daudzi plēsīgie dzīvnieki, tostarp mazais ērglis, meža pūce, sermulis, sesks, āpsis u.c. Krupjiem izzūdot, var tikt izjaukts dabiskais līdzsvars, kopumā var samazināties bioloģiskā daudzveidība, izzust augstākas klases sugas.

Parastais krupis ziemu pavada mežos, parkos, lauku sētās, bet pavasarī mostas un dodas turpināt savu dzimtu uz tuvējo ūdenstilpi. Tā kā daudzviet krupju vēsturiskos migrācijas ceļus tagad šķērso cilvēku būvēti autoceļi, liela daļa krupju aiziet bojā zem auto riteņiem, nārsta vietu nesasniedzot.

Ik gadu krupju migrācijas laiks atšķiras. Tas cieši saistīts ar gaisa temperatūru – līdzko tā sasniedz vismaz +5°C un laikapstākļi ir lietaini, pastāv augsta varbūtība, ka krupji modīsies no ziemas miega un dosies uz nārsta vietām.