Kamēr Latvijā jau nedēļām turas nemainīgs sals, Rīgas zoodārzā dzīve rit pilnā sparā, tikai… krietni vēsāk. Daļai iemītnieku šis ir laiks, kad pārvākties uz apsildāmām iekštelpām un nepieciešama īpaša apkope, savukārt citi ziemas spelgoni izbauda ar sajūsmu. "tv3.lv" devās uz zooloģisko dārzu, lai noskaidrotu, kā dzīvnieki un kopēji sadzīvo ar ilgstošo aukstumu.
Dzīvnieki, kas savvaļā pieraduši pie skarbiem ziemas apstākļiem, arī mūsu aukstumā dzīvo ārā. Viņu organisms rīkojas instinktīvi, pirms ziemas uzaudzējot biezus kažokus un tauku kārtu. Kā skaidro Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns: "Ziema ir katru gadu, dzīvnieki ļoti labi sagatavojas paši."
Taču eksotiskajiem dzīvniekiem vai tiem, kuru senči nāk no siltajiem dienvidiem, Latvijas ziemas nav pieņemamas. Kad vasaras siltums atkāpjas, viņi pārvācas uz iekštelpām, kur tiek uzturēta nepieciešamā temperatūra: ierīkotas sildlampas, radiatori.
Dzīvniekiem, kam dabiskajā areālā nav ziemas, spert soli sniegā nozīmētu galu. Kā pauž Lielkalns: "Bruņurupučus vasarā izlaižam ārā pasauļoties, šādi apstākļi un ziemas viņiem ir neiespējami. Bruņurupuči ir aukstasiņu dzīvnieki, līdz ar to šādā temperatūrā būtu sasaluši ragā un atpakaļ neatsiltu."
FOTO: TV3.LV
Ir arī dzīvnieki, kam iekārtota gan silta vieta iekštelpā, gan āra aploks. Piemēram, dižantilopes dažus grādus zem nulles vēl panes, bet vakarā dodas siltumā. Arī lauva labprāt iznāk ārā, apstaigā teritoriju, paskatās, kas notiek un atgriežas atpakaļ siltajā miteklī.
Zoodārza pārstāvis stāsta, ka seko līdzi arī sinoptiķu prognozēm. Ekstrēmākos laikapstākļos, piemēram, sniegputenī, pēc iespējas visus dzīvniekus ielaiž iekštelpās. Tāpat arī tiek apsekoti apkārt esošie koki, lai tie lielā vēja brāzmā neradītu riskus.
Video: Rīgas zoodārza iemītnieku ikdiena ziemā
"Galvenais, lai vēders ir pilns"
Ziemā arī ēdienkarte pamainās, tiesa, neviens no dzīvniekiem nepāriet uz kādu silto dzērienu vai īpaši citiem gardumiem, jo dažādas izmaiņas var novest pie neparedzētām sekām, taču mainās pieeja, kā zvērus barot.
Āra dzīvniekiem porcijas tiek dotas biežāk, bet nelielā daudzumā, lai ir mazāka iespēja, ka ēdiens aizsalst. Tāpat dzīvnieku iecienītie sulīgie dārzeņi jāiedod vairākas reizes un mazākās devās, lai tie nesasaltu. Ar ūdeni tādas problēmas nav, jo zvēriem aplokos ir apsildāmās dzirnas, kas ūdenim tik viegli neļauj aizsalt.
Dzīvnieku pusdienu piedāvājumā pamainās nelielas nianses, plēsējiem ziemā gaļa tiek dota iepriekš uzsilusi, kamieļiem, ja vasarā ir svaiga zāle, ziemā jāsamierinās ar sienu.
Taču tieši vairāk barību dzīvnieki uzņem ne ziemā, bet rudenī, lai laikus uzaudzētu papildus tauciņus un ķermenī būtu siltums. Arī daļa rāpuļu, kuriem jādodas ziemas miegā, rudenī tiek piebaroti, tad likti pagrabā, kur ir aptuveni +5 grādu temperatūra un līdz pavasarim ļauj viņiem atpūsties.
Jaunajā gadā, pēc aizvadītajiem svētkiem, zvēri tiek pie vēl viena našķa – neiztirgotajām eglītēm. Tas zoodārzā ir vitamīnu avots. Zvēri iecienījuši gan skujas, gan egļu mizu. Tie dzīvnieki, kuriem egļu našķi negaršo, tos izmanto kā omulīgu ziemas guļas dīvānu, kur sasildīties. Tikmēr lauvas, lūši, kas ziemā ir aktīvāki, savu uzbrukuma instinktu pielieto, lai eglīti paplucinātu.
Tīģeris Augusts ziemā aktīvs, kamieļiem galvā "pavasaris"
Tiesa, ir arī zoodārza iemītnieki, kurus tik rosīgus kā tagad, vasarā neredzēsi. Tīģeris Augusts, kurš drīz svinēs savu astoto dzimšanas dienu, vēsajā laikā ir daudz aktīvāks, jo tieši Augusta pasuga dzīvo Sibīrijā, kur ziemas ir krietni aukstākas.
Tāpat arī kamieļiem šobrīd sākas aktīvs periods. Iestājas sava veida "pavasaris". Viņiem putas līst pa muti laukā, griež zobus un bieži vien aizskrien gar sētu paberzēties, lai smaržotu pēc egļu ēteriskās eļļas un auru laikā būtu gatavi doties pie dāmām. Arī lūšiem šobrīd ir karstākais darba laiks – pārošanas sezona.
