Kāpēc vilki nāk apdzīvotu vietu tuvumā? Ko darīt, lai mazinātu risku?

Arī portāls "tv3.lv" ir rakstījis par vilku uzbrukumiem. Novembra beigās netipiska vilku uzvedība bija novērota un iemūžināta video novērošanas kamerās Igaunijas pierobežā Ipiķos, kas atrodas Valmieras novadā. Meža ielokā izvietoto, ar žogu apjozto viensētu ielenc četri vilki. Viens no tiem sētai pienācis pavisam tuvu klāt un konfliktē ar diviem mājas mīluļiem. Tieši suņi bija plēsēja uzmanības centrā, pārliecināta nama saimniece Liene. Būdama medniece, viņa nešaubās – vilki nāca ar nolūku apēst viņas suņus.

Arī Ādažu pašvaldības policija novembra beigās bija saņēmusi informāciju par iespējamu vilku klātbūtni netālu no Ādažu centra.

Pēdējais un skaļākais vilku uzbrukums notika janvāra sākumā briežu dzinējmedībās Aknīstes pagasta mežos, kuru laikā vilki saplosīja medību sunīti Kāru. Suņu meitene Čita tikusi sveikā cauri vien ar pāris kodumiem gurnos. Iespējams, Kāra aizstāvējusi savu māsu un pati kļuva par upuri

Galvenie iemesli, kāpēc vilki nāk apdzīvotu vietu tuvumā:

• Viegla barība

Atkritumi, komposta kaudzes, atstāti pārtikas atlikumi, dzīvnieku barība ārā, nepiesegti konteineri – tas viss vilkam ir signāls: šeit ēst ir vieglāk nekā mežā.

• Suņi kā mērķis

Sētas suņi, brīvi klaiņojoši suņi vai suņi, kas atstāti ārā naktīs, vilkam var šķist gan kā konkurents, gan kā medījums. Īpaši riskanti, ja suns ir piesiets vai slēgtā teritorijā bez iespējas aizbēgt.

• Medījamo dzīvnieku (stirnu, briežu) koncentrācija

Apdzīvotu vietu malas bieži ir barības ziņā bagātas: dārzi, pļavas, jaunaudzes, ziemāji. Tur pulcējas pārnadži – un plēsējs seko.

• Populācijas blīvums un jauno vilku klejojumi

Rudenī/ziemā jaunie vilki biežāk klejo, meklē teritorijas, kļūdās un nonāk vietās, kur iepriekš nav bijuši. Jo lielāks spiediens teritorijās, jo vairāk klejotāju.

Ko darīt, lai mazinātu risku?

• Nepievilināt: neatstāt ārā barību, aizvērt kompostu, sakārtot atkritumus, nepamest ēdamo, kas brīvi pieejamus plēsējiem.
• Sargāt suni: naktī turēt telpās vai drošā voljērā; neļaut brīvi klaiņot; apgaismojums un kustību sensori bieži palīdz.
• Fermās: pārbaudīt nožogojumus, īpaši pie teļiem/aitām; sekot līdzi kritušo dzīvnieku savākšanai.
• Ziņot: par vilku novērojumiem ziņojiet lietotnē "Mednis", to var darīt arī nemednieki!

Svarīgi: vilks nav "pilsētas dzīvnieks". Ja vilks pierod pie vieglas barības un sāk regulāri parādīties apdzīvotu vietu tuvumā, tas neveicina līdzāspastāvēšanu, bet palielina konfliktu risku – īpaši suņu un mājlopu saimniekiem.

Avots: Latvijas Mednieku asociācija.