Aknīstē briežu medības ar traģisku pavērsienu. Vilki saplosa dzinējsuni
4. janvāra briežu dzinējmedības Aknīstes pagasta mežos nenoritēja, kā sākumā cerēts. Apmēram stundu pēc briežu ielenkšanas, kad medījumam pa pēdām jau palaisti suņi, vīri izdzirdēja spalgu smilkstēšanu un kaukšanu. Bet vēl pēc apmēram 15 minūtēm mednieka Aivara Pūpola skatam pavērās stindzinošs skats – sniegā ar saplosītu vēderu, mirusi gulēja viņa mīļā medību sunīte Kāra. "Saprotiet, medniekam jau suns nav tikai dzīvnieks, kas pilda savu uzdevumu. Tas ir arī ģimenes mīlulis," tā intervijā portālam "tv3.lv" saka Aivars.
Notikušais ārkārtīgi sadusmojis mednieku kolektīvus "Garie sili" un "Asare", kas Aknīstes mežā dzinējmedības rīkoja, lai sasniegtu valsts noteiktos briežu medību apjomus. Tikai dažas dienas iepriekš mednieki turpat Aknīstē, apmēram kilometru no briežu dzinējmedību vietas, bija pulcējušies, lai ielenktu un pēc tam nošautu apmēram piecu vilku lielu baru. Lietotnē "Mednis" viņi pirms tam bija pārliecinājušies, ka Latvijā vēl drīkst nošaut 10 vilkus. Taču dienā, kad bija jādodas plēsēju medībās, Valsts meža dienests (VMD) atļaujas viņiem neizsniedza – izrādījās, ka Aknīste ietilpst medību vienībā, kur limits tobrīd bija jau izsmelts.
Mednieki nešaubās, ka viņu ielenktie, tomēr nenomedītie vilki, ir tie paši indivīdi, kuri dažas dienas vēlāk blakus meža masīvā uzbruka un saplosīja Kāru. "Protams, ka ja mēs redzam vilka pēdas, mēs nemūžam nelaižam suni," par liktenīgajām medībām teic Aivars. "Bet bija svaigi uzsnidzis sniegs, vilku pēdas nebija redzamas."
Aivars: Kārai vilki izēda vēderu
Sākumā medības ritējušas kā plānots. Vīri ielenca briežus un medījumam pa pēdām palaida dzinējsuņus. Aivara sunīte, 10 gadus vecā Kāra, briežiem sekojusi kopā ar savu māsu Čitu, kura ir uz pusi jaunāka. Uztraukums Aivaru pārņēma, kad Kārai pie siksnas piestiprinātais GPS raidītājs liecināja – suns apmēram desmit līdz 15 minūtes nav izkustējies no vietas. Viņš nolēma doties pārbaudīt, un ceļā satiktie mednieki vēl sacījuši, ka dzirdēja skaļu suņu kaukšanu un smilkstēšanu.
"Apmēram 100 metrus no tās vietas [kur saplosīta Kāra] biju uzgājis uz meža stigas. Man tieši priekšā pāri stigai pārskrēja vilks. Pēc pēdām redzēju, ka vispirms tas bija slēpies aiz eglītes, tad nācis slīpi pāri un pats pa savām pēdām ieskrēja mežā," atminas Aivars.
Ieraudzījis savu Kāru guļam saplosītu un mirušu sniegā, Aivars nekavējoties rīkojās – viņš uzfilmēja notikuma vietu, kā arī sazinājās ar medniekiem, Valsts meža dienestu, un "Medību" žurnāla galveno redaktori Lindu Dombrovsku. "Lai ceļ gaisā!" saka Aivars. Viņš arī atļāvis savam draugam Aivaram Skudram sociālajā tīklā "Facebook" nopublicēt mirušās Kāras foto un video, lai notikušo pamanītu pēc iespējas vairāk cilvēku.
"Uz ko mēs ejam? Uz ko virzāmies? Kāpēc mēs skatāmies uz Eiropas vadlīnijām? Vai gribam, lai nākotnē vilki, galīgi izmisuši no bada, uzbrūk sēņotājam?"
Viņš arī aicina citus Latvijas iedzīvotājus skaļi runāt par gadījumiem, kad vilki uzbrukuši mājas mīluļiem un lopiem, jo tikai tā varēšot panākt, ka plēsēju ļauj Latvijā medīt lielākā apjomā.
Taujāts, kādas ir viņa domas – vai vilki viņa mīlulim, medību sunim uzbrukuši, sargājot savas teritorijas, vai lai paēstu, Aivars ir pārliecināts par otro versiju. Viņš nešaubās – Kāra bija plēsēju medījums.
"Vilkam suns ir viņa iztika. Viņi suni sakoda, kā saka, noplēsa, sāka ēst, izēda vēderu. Sāka vilkt prom. Kādus 30 metrus vilkuši. Tur ir blīvas eglītes, var noslēpt medījumu, atnākt un pēc tam vēl paēst," tā notikušo redz Aivars. Viņš arī piebilst, ka Kārai līdzās skrējusī māsa Čita no vilku uzbrukuma paglābusies. Suņu meitene tikusi sveikā cauri vien ar pāris kodumiem gurnos. Iespējams, Kāra aizstāvējusi savu māsu un pati kļuva par upuri, pieļauj Aivars, kurš notikuma vietā saskaitījis trīs vilku pēdu nospiedumus.
Viņš arī norāda, ka Valsts meža dienests iesaistījies nekavējoties un jau nākamajā dienā ieradās pārstāvji un savāca mirušā suņa paraugus. Šobrīd ģimenes mīlulis ir apglabāts, bet par jauna medību suņa iegādāšanos Aivars patlaban nevar padomāt. Tas ir pārāk smagi.
"Atkal ieguldīšu mežonīgu darbu medību suņa apmācībā un visā pārējā, un tad atkal notiks kāda nelaimīga tikšanās ar vilku…"
Zoologs noraida versiju par suņa apēšanu
Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" vadošais pētnieks, zoologs Jānis Ozoliņš portālam "tv3.lv" norāda, ka Aknīstes gadījums – vilku uzbrukums medību sunim – viņam ir zināms, taču pārsteigumu neizraisa.
"Tas, ka vilki plēš suņus visādos veidos, tā ir vispārzināma patiesība," viņš norāda. Pētnieks arī apšauba, ka vilki Aivara mīlulim uzbruka barošanās nolūkā. Plēsēji mājas suņus mežā uztver kā konkurentu, īpaši, ja tuvumā brieži, iespējams, kāds no tiem pat nomedīts. "Protams, ka šādā situācijā vilks suni kož nost," secina pētnieks.
Līdz šim Latvijā fiksētajos gadījumos, kad vilki uzbrukuši ķēdes suņiem, lai apēstu, – mājdzīvnieks ticis daļēji notiesāts. Šajā gadījumā ir cietis tikai vēders, kā arī suns nav aizvilkts kā medījums, akcentē pētnieks. Viņam arī ir zināmi gadījumi, tie gan nav reģistrēti Latvijā, ka vilkiem savā starpā saplēšoties, uzvarētājs apēdis vājākos sugas brāļus.
"Ir saprotams, ka šobrīd medniekiem ir spiediens attiecībā uz briežu nomedīšanu. Kamēr vilkus medīt vairs nedrīkst, tikmēr briežus vēl drīkst. Veidojas zināma pretruna. Tomēr to nevajadzētu izcelt kā lielu problēmu. Arī vilks medī briežus, iespējams, prasmīgāk par mednieku. Fonā ir ļoti saspīlēta situācija un notikušais konfliktu ir saasinājis. Mednieki vēlētos medīt briežus apstākļos, kad mežā vilku nav."
Ozoliņš neuzskata, ka notikušais Aknīstē, vilkiem uzklūpot sunim medību laikā, ir pamats, lai Latvijā runātu par nepieciešamību palielināt vilku medību apjomu. "Nesaskatu, ka būtu noticis kaut kas ārkārtējs un tagad visā valstī jāmaina kārtība," viņš norāda.
VMD: vienu vilku Aknīstē drīkst nošaut
Portāls "tv3.lv" vērsās pie Valsts meža dienesta (VMD), lai noskaidrotu, kāpēc Aknīstes medniekiem 30. decembrī tika liegta iespēja nomedīt ielenktos vilkus. VMD norāda, ka Latvijā visas teritorijas sadalītas divās vilku apsaimniekošanas vienībās – A un B – un katrā no tām ir atšķirīgs atļautais vilku medīšanas apjoms un termiņi. Aknīste ir daļa no A vienības, kur pieļaujamais vilku medīšanas apjoms, 330 vilki, sasniegts pērn 19. decembrī.
Kopumā Latvijā šajā sezonā, proti, 2025./2026. gadā ļauts nomedīt 370 vilkus. Šobrīd ir atļauts nomedīt vēl vienu vilku, turklāt šī atļauja pārcelta no B vienības, kur līdz 1. janvārim netika izmantots viss 40 vilku limits, uz A vienību. Tas nozīmē, ka šo atļauju patlaban var izmantot arī Aknīstē, tā skaidro VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.
Vaicāts, vai konkrētajā gadījumā ir pamats, lai izsniegtu licenci suņu plosījušo vilku likvidēšanai, Lūsis norāda – šāda pamata nav. Turklāt neviens arī nav lūdzis tādu izsniegt.
"Suņu īpašniekiem ir jāapzinās, ka sunim atrodoties medību platībās, vienmēr pastāvēs risks sastapties ar vilku, kas suni uztvers kā konkurentu vai barības avotu."
Viņš arī akcentēja, ka papildu vilku medību atļauja izsniedzama situācijās, kas ir kritiski bīstamas sabiedrības drošībai un ja nav rodami alternatīvi risinājumi. Piemēram, ja vilks kļūtu bīstams cilvēkam – nāktu klāt vai arī ļautu sev pienākt tuvāk par 30 metriem. Tādā gadījumā iedzīvotājiem jāziņo VMD vai pašvaldībai.
"Par lielo plēsēju uzbrukumiem pēc iespējas laikus jāziņo VMD amatpersonām, lai operatīvi veiktu notikušo uzbrukumu fiksāciju un izvērtētu uzbrukuma apstākļus," aicina Valsts meža dienesta pārstāvis Lūsis.
Kā liecina "Silava" apkopotie dati, tad aizvadītajā, 2024./2025. gada vilku medību sezonā Latvijā pirms medību sākuma mājoja 800 vilku.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
