Kāpēc ziemā meža dzīvnieki biežāk nāk pie cilvēka? Skaidro eksperts

Bergmanis teic, ka īpaši bieži ziemas apstākļos, kas ir sniegs, māju tuvumā var novērot stirnas. Krēslas stundās un pat dienas gaišajā laikā tās barojas ar ābeļu zaru dzinumiem, meklē zemē nokritušos ābolus.

Arī staltbrieži labprāt uzturas augļu dārzos. "Tāpēc svarīgi parūpēties, lai mājās mītošie suņi brīvi neskraidītu un neradītu apdraudējumu zvēriem. Suņiem jāatrodas iežogojumā vai mājā," uzsver speciālists.

Īpaši iecienīta stirnu, staltbriežu un aļņu barība ziemā ir rapša lapas. Ir novērots, ka, ēdot rapša lapas, stirnām rodas gremošanas traucējumi un tās kļūst vienaldzīgas pret cilvēka klātbūtni. Apdullušie dzīvnieki nav jāaiztiek un jātraucē. Pēc neilga laika tie parasti atlabst, sāk atbilstoši uzvesties.

Ziemā cilvēka tuvumā mēdz uzturēties arī lapsas, caunas, seski. Arī šie dzīvnieki meklē barību. "Lapsas izēd kaķu barības traukus, seski peļu meklējumos labprāt caurstaigā dīrātavas un graudu kaltes. Savukārt meža caunas nelaiž garām iespēju ielūkoties bišu stropos," norāda LVM eksperts.

Bīstamākās situācijas ir uz autoceļiem. Tur stirnas mēdz laizīt izkaisīto sāli vai baroties ar ceļa malā augošo ozolu zīlēm. Šādās situācijās ir iespējamas sadursmes ar transportlīdzekļiem, kuru rezultātā cieš gan zvēri, gan cilvēki.

Ievainotam zvēram tuvoties nedrīkst, pamāca Bergmanis. Tie var būt cilvēkam bīstami.

Vispareizāk ir zvanīt uz palīdzības tālruni vai Valsts meža dienestam.

Atrodot savainotu putnu, jāzvana Dabas aizsardzības pārvaldei, Latvijas Ornitoloģijas biedrībai vai "Latvijas valsts mežiem", un jānoskaidro putna suga, aizsardzības statuss un iespējamais savainojums.

Ja nav kaulu lūzumu, putniem ir iespējams palīdzēt, atbilstošos apstākļos tos vairākas dienas pabarojot un atgriežot savvaļā.