Kurzemē sirreāls skats – uz ceļa stāv savvaļas sumbru bars
Atceļā no darba uz mājām rucavniece Daiga uz meža ceļa Ječos Dienvidkurzemes novadā pamanīja sumbru baru un to nofilmēja. Dzīvnieki sākotnēji atradās uz ceļa, taču, tuvojoties automašīnai, strauji iebēga uz meža pusi. Pasaules Dabas fondā portāls "tv3.lv" uzzināja, ka tas ir vienīgais savvaļas sumbru bars Latvijā, kas ārpus Papes pļavām dzīvo teju 20 gadus.
Daigas video publiskojam bez skaņas, taču oriģinālajā versijā ir dzirdami arī autores komentāri, kas liecina – sastapšanās aci pret aci ar milzīgo zālēdāju izraisa apbrīnu un bijību. Iepriekš Daiga sumbru baru ir redzējusi tikai vienu reizi, kad dzīvnieki ganījās pļavā. Sarunā ar "tv3.lv" Daiga izteic versiju, ka sumbru dzīvesvieta ir Papes dabas parkā, un tas ir apmēram astoņus kilometrus no vietas, kur izdevās sumbrus nofilmēt. "Šķērsojuši Liepājas-Klaipēdas šoseju," tā pieļauj Daiga.
Tomēr Pasaules dabas fonda pārstāvis un dabas parka "Pape" reindžers Ints Mednis portālam "tv3.lv" noliedz, ka sumbri ir pastāvīgi parka iemītnieki. Viņš norāda, ka savvaļā sumbru bars uzturas kopš 2007. gada, kad izmuka no parka teritorijas, bet mēģinājumi tos notvert un nogādāt atpakaļ nesekmējās.
"Tas ir forši, redzēt, kā agros rītos vai vēlos vakaros stāv rinda ar automašīnām – filmē un fotografē sumbrus. Kamēr mēs tos ķērām un tramdījām, dzīvnieki tikpat kā nekad nebija novērojami, jo cilvēku uztvēra kā ienaidnieku. Nu jau kādu laiku dzīvniekus netvarstām un sumbri cilvēku vairs neuztver kā bīstamu."
No Papes dabas parka izmukušie ir Eiropas bizoni (Bison bonasus). Lielākie Eiropas zālēdāji un Amerikas bizona radinieki, kas par mata tiesu paglābās no pilnības iznīcināšanas Polijā, Belobvežas gāršā, un soli pa solim to skaits pēdējo 70 gadu laikā no vairākiem desmitiem īpatņu palielināts līdz apmēram 5000 sumbru. Latvijā sumbrs savvaļā pēdējo reizi novērots Viduslaikos, taču tas ticis līdz 19. gadsimtam turēts arī nožogotās teritorijās.
Latvijā savvaļā Dienvidkurzemā mājo apmēram 14 īpatņu liels bars, Mednis pats personīgi regulāri savu iespēju robežās seko līdzi sumbru gaitām. Piemēram, video ir redzams, ka baram pievienojušies divi jaunuļi. "Sākumā, kad izmuka, kopā bija septiņi. Varētu teikt, ka katru gadu pa diviem nāk klāt," vērtē Mednis.
"To, kas notiek mežos, mēs nezinām. Sumbrus var ieraudzīt rudenī un ziemā, iespējams, baram pievienojas pa kādam sumbram no Lietuvas, jo netālu no Latvijas robežas ir reģionālais dabas parks, tur kopš 90. gadiem sumbrus savvaļā izlaiž regulāri."
Lielākais ienaidnieks sumbriem Latvijā nav plēsīgie dzīvnieki, kā vilki, lāči vai zeltainie šakāļi. Viņu izdzīvošana vairāk atkarīga no pieejamās pārtikas daudzuma, kā arī cilvēku radītiem šķēršļiem.
"Mēdz būt, ka iekrīt grāvjos, pārpurvotās vietās un, protams, bīstams ir arī autotransports. Pārējie faktori, kas ietekmē šos dzīvniekus, ir slimības un citi dabiskie apstākļi," skaidroja Mednis.
Vērtējot video un paša novērojumus, kopumā tomēr Mednis vērtē – dzīvniekiem savvaļā Latvijā klājas labi. Laiku pa laikam bars sadalās, bet ziemā allaž turas kopā. Jaunie buļļi mēdz meklēt jaunas teritorijas. Taču Mednis arī prognozē, ka Latvijā sumbru nekad nebūs simtiem, bet, kamēr vien govīm dzimst teļi, izdzīvošanas iespēja pastāv.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
