Lielāka iespēja sagaidīt sekmīgu ligzdošanu. Klinšu ērgļu ligzdā izdēta otrā ola

"Kaut arī parasti izaug tikai viens jaunais ērglis, ierasti tiek dētas divas olas. Dažkārt kāda no abām olām var nebūt apaugļota, tā var saplīst vai embrijs var iet bojā perēšanas laikā. Divu olu dējuma gadījumā ir lielāka iespēja sagaidīt sekmīgu ligzdošanu," skaidro LVM vecākais vides eksperts, ornitologs Uģis Bergmanis.

Ilgi gaidīts un priecīgs notikums klinšu ērgļu ligzdā tika piedzīvots, kad 26. marta vakarā pulksten 19.17 klinšu ērgļu mātīte Spilve izdēja pirmo olu. Olu izdēšana ir liels notikums, jo klinšu ērgļu ligzdošana LVM tiešraides kameras priekšā 15 līdzšinējo sezonu laikā notiek vien otrreiz, turklāt tas nebija noticis jau piecus gadus pēc kārtas.

LVM tiešsaistes kamerā pie klinšu ērgļu ligzdas jau marta vidū bija ērgļu mātītes Spilves un tēviņa Grīšļa rosība. Jau no februāra abi ērgļi būvēja ligzdu, to papildinot ar svaigiem priežu un egļu zariem.

Ornitologi lēš, ka kopumā Latvijā mīt vien daži desmiti šo putnu, bet ligzdo vien astoņi līdz 10 pāri. Pats fakts, ka divi klinšu ērgļi satikušies un kopā ligzdo, eksperti uztver ar lielu sajūsmu. Tomēr olas izdēšana vēl negarantē, ka ligzdošana būs veiksmīga. Tas būs atkarīgs no daudziem faktoriem.

LVM vides eksperts, ornitologs Uģis Bergmanis:

Papildus LVM realizētajam klinšu ērgļu monitoringam, LVM tiešraides projekts ir sniedzis būtisku informāciju par putnu ligzdošanas bioloģiju un partneru maiņu, kas 2024. gadā publicēta Uģa Bergmaņa un Jāņa Ķuzes rakstā, starptautiskā monogrāfijā "The Golden Eagle Around the World".

LVM tiešraides kameras sniedz iespēju izbaudīt dabas mošanos purvā, klausoties putnu balsīs, neejot purvā – rīta agrumā ir dzirdams rubeņu riests, dzērvju saucieni, purvu pārlido ziemeļu gulbji un zosis, drīz ieradīsies arī citas purvam raksturīgas putnu sugas – ķīvītes, dzeltenie tārtiņi, kuitalas, lietuvaiņi, purva tilbītes, kaijas.

Tiešraidi no klinšu ērgļu ligzdas var vēro šeit.

Dienām kļūstot arvien gaišākām, palielināsies arī tiešraides ilgums, jo to darbība tiek nodrošināta ar mežā uzstādītajiem saules paneļiem. Aicinām  dalīties ar novērojumiem Dabas datu forumā šeit.