Milzu bruņurupuči pēc gandrīz 150 gadiem atgriežas Galapagu salās

Saskaņā ar Galapagu Nacionālā parka datiem, jaunie dzīvnieki nes 40–80% izmirušās sugas Chelonoidis niger ģenētiskā mantojuma. To izcelsme saistīta ar Vilka vulkānu Izabelas salā, un selekcijas programmā atlasīti indivīdi ar iespējami spēcīgāko ģenētisko līniju.

Mērķis ir ilgtermiņā pēc iespējas tuvāk atjaunot sākotnējo Floreanas bruņurupuču populāciju, kas 19. gadsimtā sasniedza ap 20 000 īpatņu, bet izzuda vaļu medību, ugunsgrēku un cilvēku darbības dēļ.

Biologi uzsver, ka runa nav tikai par dzīvnieku skaita palielināšanu, bet par zaudētas ģenētiskās līnijas atjaunošanu. Bruņurupuči salā tiks ieviesti pakāpeniski — kopumā plānots izlaist aptuveni 700 īpatņu.

Tie ir pietiekami lieli, lai spētu aizsargāties pret ievestajiem plēsējiem, piemēram, žurkām un kaķiem, taču tiem būs jāsadzīvo arī ar invazīvām augu un dzīvnieku sugām.

Aptuveni 173 kvadrātkilometrus plašā Floreanas sala ir viena no attālākajām apdzīvotajām vietām Klusajā okeānā — tā atrodas ap 1000 kilometru no Ekvadoras krasta.

Uz salas dzīvo nepilni 200 cilvēku, kā arī flamingi, iguānas un citi unikāli dzīvnieki. 1978. gadā Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija Galapagu salas iekļāva Pasaules dabas mantojuma sarakstā, uzsverot to neatkārtojamo bioloģisko daudzveidību.