Pīrāgu zagļi ar spārniem: Anglijas piejūras mazpilsētas cīnās ar kaiju uzbrukumiem

Ar spārnu vēzienu plēsējs aizlidoja ar savu laupījumu: pīrāgu, ko bija nozadzis no Birmingemas tūristes rokām. "Ko tu gribi, lai es daru?" viņas nesaprotošais vīrs teica: "Es nevaru lidot."

Šāda aina ir kļuvusi gandrīz par ikdienu Skarboro piekrastē, sacīja Eimija Vatsone, restorāna "Fishpan" vadītāja, kur izsalkušas sudrabkaijas meklē savu medījumu.

Vasaras brīvdienām ritot pilnā sparā, piekrastes varas iestādes visā Anglijā cīnās ar ikgadējo kartupeļu čipsu ķērāju kaiju pieplūdumu un sūdzību pieaugumu.

Saskaņā ar Ziemeļjorkšīras padomes datiem, laikā no 2021. gada līdz šī gada jūnijam Jorkšīras piekrastē, kas stiepjas no Vitbijas līdz Failijai, tika ziņots par 220 kaiju incidentiem. Divas trešdaļas no tiem bija saistītas ar "uzbrukumiem" un "kaiju laupīšanām".

Dažiem putni ir tikpat neatraujami saistīti ar jūras krasta burvību kā saldējums un spēļu zāles. Citiem tie ir smakojošs drauds. "Ak, Dievs! Tie ir šausmīgi!" teica Širleja Dārhema-Hjūza, brīvprātīgā darbiniece Ziemeļjorkšīras mākslas skolas veikalā un radošajā centrā Skarbora.

69 gadus vecā Darema-Hjūza dzīvo un strādā pilsētā un saka, ka kaijas ir jāpacieš, nevis jāciena: "Man patīk to skaņa – tā ir daļa no dzīves piekrastē –, bet tie ir kaitēkļi. Manuprāt, tie ir diezgan briesmīgi."

Pastaigājoties pa Skarboro promenādi, tas var nebūt acīmredzams, bet sudrabkaijas un kaijas – divas no sugām, kas plašāk pazīstamas kā kaija – Lielbritānijā ir apdraudētas.

Pārlieku intensīva zveja, jūras ūdens temperatūras paaugstināšanās un piekrastes vēja parku izveide ir izraisījusi šo putnu skaita tik lielu samazināšanos, ka tagad tie ir iekļauti "sarkanajā sarakstā" kā aizsargājami putni.

Tomēr Skarbora un citās pilsētās to skaits strauji pieaug. Ikgadējie skaitīšana dati liecina, ka putnu ligzdu skaits kūrortā ir pieaudzis no 1527 ligzdām 2005. gadā līdz 2127 ligzdām šogad, kas ir 39 % pieaugums.

Vislielākais pieaugums tomēr ir novērots starp putniem, kas ligzdo uz viesnīcām, veikalu fasādēm un citām ēkām: kopš 2005. gada, kad bija tikai 78 apdzīvotas ligzdas pilsētās, šis skaits ir pieaudzis par 1318 %, salīdzinot ar 1106 ligzdām šogad, liecina "Scarborough Birders" dati, kurus publicējis Britu Ornitoloģijas fonds.

Sudrabkaiju skaits ir grūtāk aprēķināms, bet Ziemeļjorkšīras padome paziņoja, ka ir novērots to skaita pieaugums un sūdzību skaita palielinājums.

Galvenais iemesls pieaugumam pilsētu teritorijās ir vienkāršs, sacīja "Scarborough Birders" priekšsēdētājs Niks Adijs: "Cilvēki sāka tās barot."

Viņš piebilda: "Tas ir tikai cilvēcisks ieradums, bet kaijām tā ir viegla maltīte. Un tās to vienkārši nozog."

Tāpat kā daudzas piejūras pašvaldības, arī Ziemeļjorkšīras dome ir satraukta par to, kā rīkoties ar kaijām. Kāds vecākais domes loceklis pagājušajā gadā solīja cīnīties pret "kaiju draudiem, kas pārņem mūsu piekrastes kopienas."

Dome mēģināja padarīt viņu iecienītās vietas "kaiju drošas" un noņemt ligzdas no 126 metrus augstā klints tilta – rīcība, kas tika kritizēta kā "vides vandālisms" – un tagad apsver iespēju uzstādīt mākslīgas ligzdas uz II* kategorijas aizsargājamā "Grand hotel", kurā mīt otrā lielākā kaiju kolonija Skarbora.

Mēģinājums aizbaidīt kaijas no klinšu tilta, izmantojot putnus atbaidošu "uguns želeju", neizdevās, kad kāds gados vecāks kaiju aizstāvis, kā ziņots, izmantoja slotu, lai pārvietotu atbaidīšanas ierīces.

Citi ir ķērušies pie radikālākiem apkarošanas pasākumiem. Kaiju mazuļi ir uzdurti uz žiletes asiem mietiem, kas uzstādīti "Grand Hotel" viesnīcas sānos. Citi "ir redzējuši viņus ar bultām galvā. Cilvēki uz viņiem šāva ar arbaletiem," sacīja 49 gadus vecā Tonija Šēra, Ziemeļjorkšīras Mākslas skolas darbiniece. "Šie skati nav domāti visiem, tas ir briesmīgi."

Visā Anglijas piekrastē ir zīmes, kas brīdina tūristus nemest čipsus kaijām, taču daudziem tā ir daļa no dienas aktivitātēm. Un jaunākās kaijas ir iemācījušās, ka vieglākā maltīte bieži vien ir no cilvēkiem, nevis jūrā. "Tas ir par izglītību," sacīja Edijs: "Bet vai nav par vēlu?"

Vēl viens iemesls, kāpēc jūras putni migrē uz iekšzemi, ir vienkārši tas, ka pilsētās ir patīkamākas nekā klintis. Tās ir prom no plēsējiem jūrā. Tiek uzskatīts, ka arī vietējo atkritumu poligonu, kas ir iecienīta kaiju pusdienu vieta, slēgšana ir veicinājusi to daudzumu pilsētās.

Ēdot frī kartupeļus uz soliņa Skarboro dienvidu līča pludmalē, Pīters Eliss aizdzina neatlaidīgu kaiju prom no savas piecus gadus vecās meitas Katrīnas-Rozes. "Tie ir īsti kaitēkļi," sacīja 51 gadu vecais Eliss: "Es nezinu, kāds labums no tiem ir ekosistēmai."

Pat kaiju aizstāvis Edijs atzīst, ka viņiem ir sabiedrisko attiecību problēma. "Es domāju, ka nevajadzētu tās traucēt, kaijām piemērotās vietās, " viņš teica un piebilda: "Bet vislabāk ir, ja ir kaut kāda aizsardzība pret kaijām."