Saimnieko kā pa savu alu. Kokapstrādes ceham Jēkabpilī četri astaini "apsargi"

"Lapsas ala ir apmēram desmit metrus no angāra," par kūmiņu ģimeni stāsta Andris, piebilstot, ka cehs atrodas Jēkabpils novadā. Lapsas pie ceha dzīvojot jau sen un neviens tās netraucējot un neaiztiekot.

"Lapsas jau pieradušas pie trokšņa un pamazām iepazīst teritoriju. Viens no četriem lapsēniem," saka Andris un arī pastāsta, ka darbinieki lapsas nebaro, bet mamma regulāri pārbaudot ceha komposta kaudzi. "Neizskatās, ka būtu slimi," saka darbinieks.

Portāls "tv3.lv" vērsās Līgatnes dabas takās, lai gūtu skaidrojumu jauno lapsēnu bezbailīgajai uzvedībai cilvēka tuvumā. Līgatnes dabas taku izglītības un komunikācijas daļas pārstāve Eva Ezeraša, skaidrojot pie Jēkabpils novada ceha iemūžinātos kūmiņus, teic, ka jaunie dzīvnieki, jo īpaši lapsēni, ir ziņkārīgi. Tie vēl nespēj novērtēt apdraudējumu, nav iemācījušies bailes no cilvēka.

Skaidrojot lapsas alas atrašanos ceha tuvumā, Ezeraša teic, ka lapsa apmetas pilsētas un ciemos – vietās, kur ir daudz atkritumu, komposta un arī mājdzīvnieku barības. "Tas ir vilinoši īpaši tad, ja dabā barības kļūst mazāk, piemēram, sausuma laikā vai ilgstošu plūdu rezultātā," teic Līgatnes dabas taku pārstāve. Vienlaikus būtisks faktors ir arī dabisko dzīvesvietu sarukšana. Meži tiek izcirsti un lapsas sāk vairāk pielāgoties cilvēka tuvumam.

Speciālisti aicina neiejaukties dabā, un netraucēt lapsēnus, ja tie izskatās veseli, neapdraud sevi vai citus. Tie nav jābaro.

"Nepievērst lieku uzmanību. Ja lapsēns nāk klāt — nečubināt, neņemt rokās. Tas var būt bīstami gan dzīvniekam, gan cilvēkam," teic Līgatnes dabas taku pārstāve, un arī aicina neatstāt vaļējas atkritumu tvertnes, neatstāt pārtiku dzīvniekam pieejamā vietā. Lapsu no pārliekas ziņkārības un tuvošanās cilvēkam var atturēt, uzliekot kustību sensorus vai gaismas.