Šimpanzes bučojas un apskaujas, lai uzturētu mierpilnas attiecības
Saskaņā ar to zinātnieku atzinumu, kuri pēta mūsu tuvāko pērtiķu radinieku uzvedību, pieskārieni, apskāvieni un skūpsti pirms stresa izraisošiem notikumiem varētu būt senais veids, kā veidot uzticību.
Durhemas Universitātes pētnieki pētīja šimpanzes un bonobos, kuri izmantoja fizisku kontaktu, lai nomierinātu viens otru pirms konfliktiem par barību, vēsta BBC.
Viens no pārsteidzošākajiem atklājumiem bija tas, ka šimpanzes, neraugoties uz to agresīvās dabas reputāciju, nodarbojās ar ciešu fizisku kontaktu, tostarp ievietojot pirkstus viens otra mutē.
"Pirms stresa izraisošiem notikumiem viņi pulcējas kopā, mierina viens otru, pieskaras viens otram un apskauj viens otru," teica profesore Zanna Kleja.
Viņa šo uzvedību aprakstīja kā "uzmundrinošu saucienu" pirms stresa izraisoša notikuma, līdzīgi kā sportistu ciešā sastāšanās kopā pirms svarīgas spēles.
"Tas ir drīzāk "mēs", nevis "es"," viņa teica.
Eksperti pētīja šimpanzes un bonobos, kas dzīvo divos cilvēkveidīgo pērtiķu rezervātos Kongo Demokrātiskajā Republikā un Zambijā.
Viņi izstrādāja eksperimentu, lai imitētu dabisko barošanos savvaļā, izmantojot zemesriekstus.
Fiziskā kontakta izmantošana uzticības un sadarbības veicināšanai
Pērtiķi tika novēroti piecu minūšu laikā pirms zemesriekstu piegādes, kad tie zināja, ka drīz saņems barību.
Pētnieki reģistrēja mierinoša fiziskā kontakta gadījumus, tostarp pieskārienus, apskāvienus un skūpstus.
Komanda konstatēja, ka indivīdi, kuri pieskārās un apskāva viens otru, biežāk piekļuva pārtikai un mierīgi ēda kopā.
Tolerantākās grupās tika novērots lielāks mierinoša pieskāriena līmenis, tostarp tas, ko pētnieki aprakstīja kā "mierinājuma ķēdes", kurās vairāki pērtiķi secīgi apskāva viens otru.
"Salīdzinot bonobos un šimpanzes, mūsu divus tuvākos radiniekus, var iegūt aizraujošu ieskatu sociālās uzvedības evolūcijas saknēs un tajā, kā viņi, tāpat kā mēs, pārvalda spriedzi, konkurenci un sadarbību," sacīja Dr. Džeiks Brukers.
Viņš norādīja, ka sociālais pieskāriens ir viena no senākajām saziņas formām un, visticamāk, pastāvēja jau pirms valodas rašanās.
Pētnieki apgalvo, ka pieskārienu izmantošana, lai veidotu uzticību un sadarbību, varētu būt sākusies vismaz pirms septiņiem miljoniem gadu, pirms cilvēki, šimpanzes un bonobo atdalījās no kopējā priekšteča.
Tātad, kad cilvēki pirms saspringtas situācijas, piemēram, pulcējas futbola komandas apspriedē, apskauj komandas biedru vai uzsit uz pleca, viņi, iespējams, izmanto sociālo rīku kopumu, kas ir miljoniem gadu vecs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
