Stārķi nepamet savu mājvietu pat tad, kad to plosa liesmas
Portāls "tv3.lv" saņēma aculiecinieka attēlu un video no degošas stārķu ligzdas Ventspils novada Ances pagastā. "Stārķi līdz pēdējam sargāja ligzdu. Arī tad, kad bija lielas liesmas," stāstīja aculiecinieks. Sazinājāmies ar balto stārķu pētnieci Dr.biol. Māru Janaus, kas neslēpa, ka tas izskatījās patiešām briesmīgi, bet viņai nav izskaidrojuma, kāpēc stārķi tik ilgi nepameta ligzdu.
"Par tieši šo gadījumu trūkst informācijas – vai ligzdā bija vai nebija mazuļi? Ja bija, varbūt tāpēc vecie negribēja to atstāt? Ja tomēr mazuļu nebija, tad gadījums ir dīvaināks. Parasti savvaļas dzīvnieki baidās un izvairās no uguns. Neredzu viennozīmīgi loģisku skaidrojumu šādai "varonībai". Ja nu vienīgi individuāla uzvedības īpatnība konkrēti šiem putniem – tie tik ļoti pieķērušies savai ligzdai, ka vienkārši neparko negribēja to pamest," putnu uzvedību skaidroja Janaus.
"Baltajiem stārķiem ir tipiski tas, ka tie katru gadu cenšas atgriezties vienā un tajā pašā ligzdā, tāpēc nereti pat notiek visai sīvas stārķu kaujas, parasti pavasarī, cenšoties aizstāvēt savu mājvietu. Labāku skaidrojumu diemžēl nevaru atrast. Dabā vēl ir tik daudz nezināma un pētāma!"
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) aptipināja, ka Ances pagastā ligzda dega 28. jūlijā. Arī AS "Sadales tīkls" darbinieki operatīvi reaģēja, un pašlaik bojātais elektrolīnijas balsts ir nomainīts.
"28. jūlijā pēc desmitiem vakarā VUGD saņēma izsaukumu uz Ventspils novada Ances pagastu, kur dega elektrolīnijas balsts un stārķa ligzda 0,3 m2 platībā. Pulksten 1.25 darbs notikumā noslēdzās," "tv3.lv" apstiprināja VUGD pārstāve Ilze Dāme.
Nereti VUGD saņem izsaukumus, kuros deg stārķu ligzdas. Piemēram, 30. jūlijā trijos pēcpusdienā Dobeles novada Bēnes pagastā uz elektrības balsta dega stārķa ligzda 0,5 m2 platībā, savukārt pēc desmitiem vakarā bija saņemts izsaukums uz Kuldīgas novada Pelču pagastu, kur dega stārķa ligzda 0,5 m2 platībā.
"Stārķi ligzdu būvēšanai izmanto zarus, lapas, zāli un citus viegli uzliesmojošus materiālus. Viens no iespējamajiem aizdegšanās iemesliem ir mitrums, kas lietainos laikapstākļos uzkrājas ligzdas materiālos un var veicināt īssavienojumus elektrības stabu vadu savienojumos, izraisot dzirksteles un aizdegšanos. Protams, tā kā stārķu ligzdas atrodas augstumā, tās ir arī pakļautas tiešam zibens spērienam, kas var kļūt par aizdegšanās cēloni."
AS "Sadales tīkls" pārstāve Alīna Sildnika apstiprina, ka konkrētajā gadījumā, Ventspils novada Ances pagastā, ligzdas aizdegšanās notika mitruma ietekmē – radās īssavienojums.
"Kaut arī stārķi par savu mājvietu labprāt izvēlas elektrotīkla balstus, tā nav drošākā izvēle ne putniem, ne tīkla drošībai. AS "Sadales tīkls" darbinieki operatīvi reaģēja, un pašlaik bojātais elektrolīnijas balsts ir nomainīts," apstiprina Sildnika.
Stārķu ligzdošanas aktivitāšu ietekmē katru gadu tiek fiksēti bojājumi elektrotīklā, kas var apdraudēt arī pašus putnus, reizēm notiek arī balstu ar ligzdām aizdegšanās gadījumi.
"Šogad fiksēti apmēram 20 šādi aizdegšanās gadījumi – biežāk tas ir situācijās, kad putni ligzdu lemj vīt uz 20 kilovoltu (kV) elektrolīniju balstiem."
Lai šādas bīstamas situācijas ierobežotu, uzņēmums 20 kV elektrolīniju balstu galos mēdz uzstādīt speciālas konusa veida metāla "cepures", kas ierobežo ligzdu vīšanas iespējas. Savukārt speciālās metāla ligzdu pamatnes "Sadales tīkls" izvieto tikai uz zemsprieguma (0,4 kV) elektrolīniju balstiem, uz kuriem ligzdot ir salīdzinoši drošāk, ir daudz mazāki aizdegšanās vai citu bīstamu situāciju riski.
"Reizēm gan stārķi neizvēlas balstu ar uzstādītu pamatni, bet dod priekšroku balstam bez pamatnes. Turklāt arī metāla ligzdu pamatnes negarantē simtprocentīgu drošību ne pašiem stārķiem, ne elektrotīklam."
Tāpēc "Sadales tīkls" aicina dabas draugus iesaistīties mākslīgo stārķu ligzdu pamatņu izgatavošanā, ja ir tam piemērots īpašums. Mākslīgi sagatavoto ligzdas pamatni var izvietot, piemēram, uz saimniecības ēkas jumta vai tam piemērota koka – tā kādam stārķu pārim būtu daudz drošāka mājvieta nekā elektrības infrastruktūra. Ieteikumus mākslīgo pamatņu sagatavošanai var smelties Latvijas Ornitoloģijas biedrības mājaslapā brošūrā "Balto stārķu ligzdu pamatnes".
Savukārt balto stārķi un tā ikdienu iepazīt tuvāk iedzīvotāji var "Sadales tīkla" un Latvijas Dabas fonda nodrošinātajā tiešraidē no balto stārķu ligzdas elektrolīnijas balstā Tukuma novadā.
Šīs vasaras lielais lietus daudzus Latvijā kaitē ne tikai stārķu ligzdām uz elektrolīniju balstiem, bet arī uz satrunējušiem kokiem. Pēc Jāņiem Latvijas zemākās stārķu ligzdas koks Sauleskalnā neizturēja lielo svaru un nogāzās, nositot visus četrus mazos stārķus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
