Saskaņā ar viduslaiku likumiem, kad gulbjus cēla galdā karalisko dzīru laikā, gandrīz visi savvaļas gulbji ir karaļa īpašums. Sen jau beigušies tie laiki, kad gulbjus izmantoja uzturā, un tagad tā ir aizsargāta suga. Taču gadsimtiem senā savvaļas gulbju skaitīšanas tradīcija joprojām turpinās. Tā sniedz vērtīgus datus par putnu skaitu un veselību.
Pirms apgredzenošanas gulbji tiek izmērīti, nosvērti, pārbaudīts to veselības stāvoklis. Ievainotos gulbjus aprūpē uz vietas, ja atklāta kāda nopietnāka trauma, palīdzību sniedz veterinārajā klīnikā.
1960. gados tika reģistrēti vairāk nekā 1300 gulbju. 80. gados populācija bija strauji sarukusi. Daudzi gāja bojā, norijot svina atsvarus, ko izmanto makšķerēšanā. Kopš svina atsvaru izmantošana ir strikti ierobežota, gulbju skaits pamazām audzis. Tomēr tagad tiem ir jauns drauds – klimata izmaiņas.
Par regulāru parādību kļuvuši plūdi, kad nereti tiek aizskalotas gulbju ligzdas ar tajās esošajām olām. Putni cieš arī no vides piesārņojuma un suņu uzbrukumiem. Bet gulbju skaitīšana tiek veikta ar lielu rūpību, lai putnus pēc iespējas mazāk traucētu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
