Video: Valmierā izdevies tuvplānā notvert eksotisko Latvijas "kolibri"
"Mana sieviņa šodien Valmierā uzfilmēja kolibri putniņu, kas mielojās ar mūsu ziediem," tā portālam "tv3.lv" vēsta Renāra Branberga e-pasta ziņa, tiesa, arī papildināta ar emocijzīmēm un mājieniem – rakstītais nav jāuztver burtiski. Jo tuvplānā iemūžinātais lidonis nav vis kolibri, bet Latvijā eksotiskais tauriņš – rudens sfings, Macraglossum stellatarum. Izrādās, ieceļotājs no dienvidiem pie mums var uzturēties līdz pat novembrim.
"Nu kādi brīnumi. Var lidot arī oktobrī un novembrī," tā portālam "tv3.lv" pauž Latvijas Nacionālā dabas muzeja vecākais entomologs Nikolajs Savenkovs, kad vaicāts – vai nav apbrīnojami, ka septembra izskaņā Latvijā vēl redzami sfingi.
Speciālists uzsver, ka tauriņš aktīvs, kamēr ir pozitīva gaisa temperatūra. Suga pie mums pastāvīgi nedzīvo, bet ir migrants, kas ierodas vasarās. "Dienvidos ir ļoti izplatīta suga," teic entomologs Savenkovs. Precīzi noteikt vietu, kur tauriņš pastāvīgi sastopams, gan esot grūti. Tas mājo Dienvidāzijā un Dienvideiropā. Sfings ir labs lidotājs, un var migrēt līdz pat Lapzemei, stāsta speciālists. Viņš pats personīgi sfingu kādā jūlija dienā noķēra Ziemeļnorvēģijā, pie Barenca jūras – Eiropas ziemeļos.
Tomēr Latvijā eksotisko lidotāju tik bieži nemaz nevar ieraudzīt. Savenkovs personīgi to sastapis tikai divas reizes. Kopumā novērojumu dati liecina, ka tauriņš sastopams, sākot no maija, un uzturas līdz pat novembrim.
"Īslaicīgas salnas sfingiem nekaitē, tas ir normāli."
Kas liek sugai lidot no Eiropas dienvidiem tik tālu – līdz Latvijai? Savenkovs jautājumu nosauc par retorisku. Tikpat labi tādu var uzdot par gājpuntiem. Arī tie Latvijā neziemo, bet pārlaiž vasaras, izmantojot pieejamos barības resursus. Līdzīgi arī sfingi, iespējamais atceļošanas iemesls ir tāds, ka vasarās un rudeņos Latvijas pļavas zaļo, zied augi, kamēr Eiropas dienvidi karstumā ir izdeguši, un trūkst barības vielu.
"Rudens sfingi pie mums pastāvīgi nedzīvo bargu ziemu dēļ. Tuvojoties ziemai, tauriņi pārvietojas uz dienvidiem."
Savenkovs skaidro, ka kopumā rudens sfinga mūžs ir salīdzinoši garš kukainim – tas var sasniegt apmēram mēnesi līdz pusotru. Vēl ilgāk kukainis nodzīvo, ja tas pārziemo kā pieaudzis tauriņš (pārziemošana ir nekatīvais, miega periods) – šādā gadījumā mūžs ir pat vairāki mēneši. Tāpēc ir pat ļoti iespējams, ka Latvijā rudens sfings paspēj pat vairoties, un rudenī lielākā skaitā sastopamie ir pēcnācēji tiem, kas atlidoja vasaras sākumā.
Sfingi ir izveicīgi lidotāji, tie var sasniegt ātrumu līdz pat 50 kilometriem stundā. Ļoti iespējams, ka, mērojot ceļu līdz Latvijai, kāds no tiem lidojis pat 1000 kilometru.
"Tauriņi spēj atlidot, pateicoties savām lidošanas spējām, bet palīdz arī vējš. Ja ir ilgstoši dienvidu vai dienvidaustrumu vēji, tas veicina migrāciju. Mēdz būt, ka atsevišķas tauriņu sugas atlido pie mums masveidīgi, piemēram, dažas no pūcītēm vai kāpostu cekuļkode."
Aicināts komentēt video, entomologs atklāti saka – tas izdevies ļoti labs: "Ja cilvēks mierīgi vēro sfingu, tad tauriņš var pielaist diezgan tuvu klāt. Var redzēt, kā tas aktīvi barojas, spēj lidojot noturēties uz vietas. Tauriņš ir pārāk smags, lai varētu nosēsties uz zieda."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
