Viņš sver kā automašīna un dara, ko grib: Nīla piedzīvojumi sajūsmina miljonus

Taču tagad tas radīja problēmas, jo Nīla svars bija līdzvērtīgs nelielai automašīnai, un sociālajos tīklos viņam sekoja divas reizes vairāk cilvēku nekā ir Tasmānijas iedzīvotāju.

Viņa trakošana, izpostot vietējo infrastruktūru, salaužot uz ceļa oranžos pilonos, saliecot zīmi, kas brīdina par viņa klātbūtni, kā arī sabojājot žogu, kas neizturēja Nīla mēģinājumu pārlēkt pāri tam.

Pārējā laikā viņš mierīgi gulēja jebkurā vietā, kas viņam patika, un dažkārt tas bija ceļa vidū, tādējādi paralizējot satiksmi pilsētās.

Taču amatpersonas norādīja, ka viņu lielākās bažas saistītas ar to, ka Nīla popularitāte varētu izraisīt neapdomīgu cilvēku un roņu satikšanos, kas ir bīstamas abām pusēm.

"Nīla (jūras zīdītāja) slava ir kā Dāmokla zobens. Pašlaik uzmanība, ko saņem Nīls, palīdz veicināt izpratni par mūsu apdraudētajām sugām un zināmā mērā sekmē viņa aizsardzību, taču tā arī veicina riskantu cilvēku uzvedību," sacīja Tasmānijas Dabas resursu un vides departamenta Savvaļas dzīvnieku veselības un jūras nodaļas vadītājs Krisa Kārliona.

Nīls, vienīgais ziloņroņu tēviņš, kas pēdējos gados apmeklējis Tasmāniju, "TikTok" platformā piesaistīja 1,4 miljonus sajūsminātu sekotāju, daļēji tāpēc, ka viņš uzvedās kā īsts nekauņa.

Šīs vizītes laikā krastā, kas bija viņa 12. vizīte, viņa "noziegumi" ietvēra cīņu uzsākšanu ar novietotām automašīnām un barjeru salaušanu, kas bija uzstādītas, lai neļautu viņam nokļūt uz ceļiem.

Šīs izdarības lika daļai interneta lietotāju Nīlu pasludināt par sava veida antiautoritāru varoni.

Taču eksperti norādīja, ka tas ir normāls eksperimentēšanas posms augošam ronim.

Jauniem ziloņroņu tēviņiem ir nepieciešams trenēties dominances cīņām, kurās pieaugušie roņi paceļas uz pakaļkājām un sasit krūtis viena pret otru, sacenšoties par pārošanās iespējām, skaidroja Sofija Volzke, ziloņroņu pētniece no Tasmānijas Universitātes Hobartā.

Tā kā nebija citu sugasbrāļu, ar kuriem trenēties, Nīls varēja mēģināt tikai uz "Toyota" automašīnām.

Amatpersonas aicināja sabiedrību atturēties no mēģinājumiem noskaidrot, kuru pilsētu Nīls pašlaik iepriecina vai terorizē, atkarībā no tā, kā sabiedrība uztver Nīla darbības.

Viņi baidījās, ka sastapšanās starp roni un kādu viņa apbrīnotāju varētu piespiest dabas aizsardzības darbiniekus veikt riskantu operāciju, lai pārvietotu viņu uz citu vietu.

Kārlions brīdināja arī par vēl sliktāku scenāriju.

2023. gada epizodē valzirgs vārdā Freija, kas Norvēģijā piesaistīja milzīgas cilvēku pūļus, tika eitanazēts, jo amatpersonas norādīja uz pieaugošo risku cilvēku drošībai.

"Šeit pastāv risks, ka mēs Nīlu būtībā mīlēsim līdz nāvei," teica Kārlions.

Roņiem ir ierasts divreiz gadā atgriezties savā dzimšanas vietā, lai atpūstos, gavētu un nomainītu kažoku.

Daudzas sugas, apmeklējot krastu, klejo iekšzemē, kas dažkārt tās aizved līdz piekrastes pilsētām.

Nīla gadījumā neparasts bija tas, ka viņš bija vienīgais ziloņroņu tēviņš, kurš izkāpa krastā Tasmānijā.

Subantarktiskajās salās uz dienvidiem no Tasmānijas mīt ziloņroņu vairojošās populācijas, un Nīla māte, visticamāk, bija ieradusies no vienas no tām, lai dzemdētu, teica Volzke.

Mātītes Tasmānijā krastā ir novērotas jau iepriekš, taču, tā kā to maksimālais izmērs ir tāds pats kā Nīlam, kad viņš bija vienu vai divus gadus vecs, tās neradīja tādu pašu haosu, viņa piebilda.

Sofija Volzke,

ziloņroņu pētniece no Tasmānijas Universitātes Hobartā

"Cilvēki atbrīvojās no šiem dzīvniekiem, un tagad, iespējams, tie atgriežas un atkal apdzīvo teritorijas, kurās tie iepriekš tika novēroti. Mums tiešām ir jāatrod veids, kā sadzīvot."

Tas varētu izrādīties grūti Nīlam, kā arī mežsargiem, policistiem un apsargiem, kuri seko viņam pa pēdām.

Ja Nīls izdzīvos līdz pieaugušam vecumam, viņa garums varētu sasniegt 5 metrus, un svars varētu būt trīs reizes lielāks nekā tagad.

Tomēr aptuveni 90 % ziloņroņu tēviņu mirst, pirms tie sasniedz vairošanās vecumu, kas ir apmēram 10 gadi, piebilda Volzke.

Ronis Nīls bija ieņēmis kādu ietves posmu, nekustīgi stāvot un neko neņemot vērā.

Reizēm viņš mīlinājās ar oranžu satiksmes konusu, par prieku saviem sekotājiem internetā.

Nav skaidrs, kāpēc viņš izvēlējās tieši šo vietu, uz kuru atgriezās pat pēc tam, kad mežsargi viņu bija aizveduši prom.

"Viņš acīmredzami ir nolēmis, ka šī peļķe, ko ieskauj stabiņi, kuri šobrīd atrodas horizontālā stāvoklī, ir viņa vieta," teica Kārlions.