Holivudas skaistais smaids: Vai ir gudrs lēmums pēc 30 gadu vecuma likt breketes?
Skaists smaids, balti zobi – mūsdienu estētiskas prasības. Ko darīt, ja nav Holivudas smaida? Vai ir gudrs lēmums pēc 30 gadu vecuma likt breketes, labot sakodienu? "Breketēm un sakodiena labošanai vecums nav šķērslis. Var arī 40 gados," stāsta Dr. Iveta Jankovska, sertificēta ortodonte, Rīgas Stradiņa Universitātes Ortodontijas katedras docente.
"Pēdējos 20-30 gados ortodontija ir ļoti mainījusies un attīstījusies. Pašreiz ir pieejamas efektīvas un estētiskas ārstēšanas metodes, tādēļ tagad arvien vairāk pieaugušo nāk pie ortodonta. Estētiskās prasības gan jauniešu, gan pieaugušo vidū kļūst arvien svarīgākas, tāpēc, protams, ortodontija šobrīd ir aktuāla," teic I. Jankovska.
Kas ir nepareizs sakodiens?
"Gandrīz neviens nav ar ideālu sakodienu," tik tieša ir I. Jankovska, jo viņa un kolēģi praksē redz, ka lielākai daļai cilvēku ir kādas nelielas novirzes no ideālā sakodiena.
"Ciparus grūti pateikt, tie atšķiras dažādās populācijās, bet apmēram 35% cilvēku visā pasaulē ir nepareizs sakodiens un ir nepieciešama ortodontiskā ārstēšana. Visbiežākais iemesls ortodotiskai ārstēšanai ir pacientu vēlme estētiski uzlabot sava smaida izskatu, tomēr reizēm ārstēšanu nepieciešams veikt, lai koriģētu arī sakodiena funkciju, vai tā ir nepieciešama pirms protezēšanas." skaidro I. Jankovska.
Vai visiem vajag regulēt sakodienu?
Speciālisti saka, ka nekas nav obligāti, bet visbūtiskākais iemesls, kāpēc to dara, ir estētika. Pieaugušajiem sakodiena regulāciju bieži iesaka arī zobārsts vai protēzists, kad ortodontiska ārstēšana palīdz sagatavot pacienta mutes dobumu tālākiem darbiem – protezēšanai, implantiem u.c.
"Ja nepatīk kā izskatās savi zobi un smaids, tad to vajag darīt, tomēr jāņem vērā, ka tas prasa daudz laika un materiālos ieguldījumus. Noteikti tas nebūs ātrs rezultāts. Vidēji ārstēšana ilgst divus gadus vai vairāk atkarībā no sakodiena un ne vienmēr pacienti ir gatavi ieguldīt laiku. Galvenais ir apbruņoties ar pacietību. Pacientiem pirmais, kas izsīkst, ir pacietība. Sākumā divi gadi neliekas tik ilgi, bet, kad sāk regulēt, tad visbiežāk uzdotais jautājums ir: kad mēs tās breketes ņemsim nost? Aizmirstas, ka ārsts pirms tam teica, ka regulācija būs divi gadi vai vairāk. Kad sāk taisnot zobus, pirmajā regulācijas fāzē parasti zobi tiek izlīdzināti, un tad koriģējam sakodienu. Pacients ļoti bieži rezultātu redz ātri un nesaprot, ko divus gadus darīs. Ārsts strādā pie sakodiena, kas prasa laiku," skaidro I. Jankovska.
"Lielākā daļa cilvēku grib, lai iedod kādu brīnumtableti, jo grib otrā rītā, taisnus zobus, bet tas diemžēl tā nav."
"Īpaši pieaugušajiem regulācija reizēm ir lēnāka un ilgāka, jo, iespējams, situācija ir sarežģītāka, piemēram, zaudēti zobi vai zobi ar lielām plombām. Noteikti ir jārēķinās, ka divi gadi būtu vidējs ārstēšanas ilgums. Ja zobus neregulē, nekāda traģēdija jau nenotiek. Protams, ir vieglāk tīrīt zobus, ja tie ir taisni, protams, arī funkcija ir labāka – košļāt. Pacientiem, ja viņiem nav pilnīgi taisni zobi, tie tāpat funkcionē," stāsta I. Jankovska.
Cik maksā skaisti zobi?
Pirms ortodonta vizītes ir jāapmeklē zobārsts, kas pārbaudīs mutes dobumu un nepieciešamības gadījumā veiks ārstēšanu, salabos caurumus, un noteikti jāaiziet arī pie higiēnista. Kad zobi ir tīri un veseli, tad var domāt par ortodontisko regulāciju.
Jārēķinās, ka rindas pie ortodontiem ir garas.
"Latvijā varētu būt ap 30 sertificētu ortodontu. Nav daudz. Šobrīd ir pietiekoši daudz zobārstu, kas veic ortodontisko ārstēšanu bez pienācīgas izglītības šajā jomā. Viņi ir izgājuši kādus kursus un stāsta, ka ir ortodonti un regulē zobus. Noteikti būtu vērts noskaidrot, vai ārstam ir ortodonta sertifikāts. Drošāk ir zobus regulēt pie speciālista, kas ir veltījis piecus gadus zobārstniecības pamatspecialitātes studijās plus trīs gadus vēl ortodontijas specialitātes apgūšanai."
Ir ortodonti, kas strādā ārpus Rīgas, piemēram, Liepājā, Jelgavā, Cēsīs. Lielākā daļa gan pieņem pacientus Rīgā.
Rīcības plāns:
- Atrast sertificētu ortodontu.
- Konsultācija pie ortodonta, kurš apskatās esošo situāciju un uzklausa pacienta vēlmes.
- Izmeklējumi, kuros būs nepieciešami zobu rentgena uzņēmumi, sejas un žokļu fotogrāfijas, reizēm arī intraorālā zobu skenēšana – agrāk tika izgatavoti zobu nospiedumi ģipsī, bet tagad zobus noskenē, un tehnoloģija attēlu pārceļ digitāli datorā.
- Sagatavo ārstēšanas plānu. "Ārsts parasti piedāvā vairākus ārstēšanas plānus. Ir reizes, kad ārsts saskata problēmu, ko pacients pats neuzskata par problēmu. Mūsu pienākums ir par to informēt, izveidot optimālo ārstēšanas plānu, lai sasniegtu vislabāko rezultātu, bet pacients var izvēlēties arī alternatīvu ārstēšanas plānu, galvenais, ka pacients ir informēts un saprot katra varianta plusus un mīnusus," skaidro I. Jankovska.
- Kopā ar ārstu izvēlies brekešu veidu vai kapes.
- Uzsākt ārstēšanos un atcerēties: vidēji ir jārēķinās ar diviem gadiem, un tas varētu izmaksāt sākot no 600 eiro (vienam žoklim metāla brekete bez ārsta vizītēm un izmeklējumiem) līdz 4000, ja lieto kapes (bez ārsta vizītēm un izmeklējumiem)
Par to, kādas breketes vai kapes izvēlēties, stāstīsim nākamajā sarunā ar Dr. Ivetu Jankovsku, sertificētu ortodonti, Rīgas Stradiņa Universitātes Ortodontijas katedras docenti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
