Deivida Rendala grāmata "Sapņuzeme. Piedzīvojumi savādajā miega zinātnē" par dabas dāvanu – miegu
Radio "Star FM" sadarbībā ar izdevniecību "Jānis Roze" ir atgriezies "Lasītāju klubiņš". Piektdienās "Dienvidos" Maija Rozīte trīs nedēļas lasīja Deivida Rendala grāmatu "Sapņuzeme. Piedzīvojumi savādajā miega zinātnē". "Par to, ka neesam slimāki vai vājprātīgāki kā esam, mums jāpateicas tikai vissvētākajai un svētīgākajai no visām dabas dāvanām – miegam," šis ir Oldesa Hakslija citāts, ar ko savu interesanto grāmatu iesāk žurnālists un rakstnieks Deivids Rendals.
"Esam miegā. Par to ir sarakstīta ne viena vien grāmata. Par to ir arī pasaulē ļoti lielu popularitāti guvusi Deivida Rendala grāmata "Sapņuzeme. Piedzīvojumi savādajā miega zinātnē"," stāsta Maija.
"Žurnālists un rakstnieks Deivids Rendals šoreiz nolēmis pētīt interesanto un dažbrīd neizdibināmo miega pasauli. Kā ne kā tā ir vesela pasaule, jo miegā mēs pavadām kā minimums trešdaļu sava mūža. Kas notiek tajā laikā, kamēr mūsu acu priekšā parādās visraibākie sapņi vai varbūt sapņu nav nemaz, nekādu," stāsta Maija.
Kas notiek tad, kad kāds no mums ceļas kājās un dodas būdams miegā? Par to tad mēģina rast atbildes Deivids Rendals."
Grāmatā ir arī par dažādiem pētījumiem. Autors miega tēmu apskata no dažādiem rakursiem, bet tas ir sācies no tā, ka viņš pats ir mēnessērdzīgs. Aizdomāties par to, kas ar viņu notiek, lika tas, kad piecēlies gultā sēdus un sapratis, ka dikti sāp roka. Tad sapratis, kas tas ir no staigāšanas naktī. Pēcāk sapratis, ka tas nav bijis pirmo reizi, ko apliecināja arī viņa laulātā draudzene.
Medicīniskie testi, kas tika veikti grāmatas autoram, zināmu skaidrību bija viesuši, bet gaidītās atbildes uz svarīgajiem jautājumiem – no kā tas ir un kā no tā izvairīties, viņš tā arī nesaņēma.
"Apzināties to vai nē, tam, kā gulējāt pagājušajā naktī, iespējams, ir lielāka ietekme uz jūsu dzīvi nekā tam, ko nolemjat ēst, cik daudz naudas nopelnat un kur jūs dzīvojat."
Lietas, kur veselums it kā veido jūsu patību, radošums, emocijas, veselība, spēja apgūt jaunas iemaņas vai rast risinājumu problēmai, var uzskatīt tikai par blakusproduktiem tiem procesiem, kas risinās jūsu smadzenēs, kamēr galva naktī dus uz spilvena," citē Maija un papildina: "Šeit uzverot vitāli būtisko miega nozīmi mūsu dzīve, veselībā. Visā, visā, ko darām!"
Grāmatā ir ieskats arī vēsturē par to, kā miegu un nakts mieru cilvēki ir uzvēruši, piemēram 15. gadsimtā.
"Kādā 15. gs. medicīnas grāmatā lasītājiem tiek ieteikts pavadīt pirmo miegu uz labajiem sāniem un pēc tam gulēt uz kreisajiem. Kāds angļu pētnieks atzina, ka laiks starp pirmo miegu un otro miegu, esot labākais laiks nopietnām studijām. Šādas atsauces uz diviem dažādiem miega veidiem sekoja cita cietiem līdz pētījuma veicējs Ekērčs vairs nevarēja tās uzskatīt par kuriozu. Viņš secināja, ka miegs tajos laiks, proti, 15. gs., ne vienmēr bija viens garš periods, kā mēs to saprotam tagad.
Virdzīnijam Ekerčam izdevās atklāt dzīves faktu, kas reiz bija tik pat izplatīts, kā mūsdienās, piemēram, brokastu ēšana. Proti, tajā laika cilvēki aizmiga neilgi pēc saulrieta un palika miegā neilgi pēc pusnakts. Tas bija senajos stāstos daudzkārt pieminēts pirmais miegs. Tad cilvēks pamodās, nomodā palika stundu vai vairāk un atkal devās pie miera līdz pat rītam. Tas bija otrais miegs. Laiks starp abiem miegiem bija dabiska un gaidīta nakts sastāvdaļa. Atkarībā no konkrētajām vajadzībām, tā tika pavadīta lūdzot Dievu, lasot, pārdomājot sapņus vai nodarbojoties ar seksu," lasa Maija.
Maija neslēpj, ka tā ir ārkārtīgi interesanta grāmata, jo tajā būs arī par novērojumiem kaujas laukā, bērnu guļamistabās, darba vietās. Tāpat arī par to, vai sievietes guļ citādāk nekā vīrieši? Vai mēnessērdzības lēkmē izdarīta slepkavība uzskatāma par noziegumu?
Maija par secinājumiem, kas viņai radušies pēc grāmatas lasīšanas.
"To šķietami saprot katrs no mums. Iespējams, kādam tas nav tik aktuāli. Varbūt kāds aizdomājas par ne tik produktīvu dienas ritējumu, vai par sliktāku pašsajūtu. Nelabvēlīgākā iznākumā arī par veselības likstām. Bieži vien atbilde ir meklējama tieši miega sadaļā. [..] Daba tā mūs ne velti ir iekārtojusi, ka miegā ir jāpavada teju trešdaļa mūža. Ne velti, jo patiesībā miegs ir cilvēka organismam un tā funkcionēšanai vēl svarīgāks faktos, nekā uzturs, arī ūdens," nosaka Maija.
"Miegs mums padara par tādiem, kādi vēlamies būt. Viss, kas jādara, ir jāaizver acis."
Deivids Rendals "Sapņuzeme. Piedzīvojumi savādajā miega zinātnē"
Līdzīgi kā daudzi no mums, arī Deivids Rendals nekad nebija veltījis sevišķi daudz laika pārdomām par miegu. Tas ir, līdz piepeši sāka miegā staigāt. Viena naksnīga sadursme ar gaiteņa sienu pamudināja viņu sākt pētīt neparasto miega zinātni.
Grāmata "Sapņuzeme" veltīta diennakts stundām, kas veido gandrīz trešdaļu mūsu dzīves. Rendals sniedz pārskatu, cik dažādos aspektos var pētīt miegu. Novērojumi kaujas laukā, darbavietās un bērnu guļamistabās apliecina – miegs nav tik vienkāršs, kā šķiet. Vai spēlētāju pārvietošanās uz citu laika joslu var ietekmēt sporta spēles iznākumu? Vai sievietes guļ citādāk nekā vīrieši? Vai mēnessērdzības lēkmē izdarīta slepkavība uzskatāma par noziegumu? Šādi aizraujoši, satraucoši un mulsinoši jautājumi rodas, ciešāk ielūkojoties miega pasaulē.
Deivids K. Rendals (1951) ir žurnālists un rakstnieks, no līdz šim iznākušajām piecām grāmatām lielākos panākumus guvušas "Sapņuzeme" (Dreamland, 2012) un Black Death at the Golden Gate (2019). Viņa raksti ir publicēti New York Times, Wall Street Journal u.c. Rendals strādājis Reuters kā vadošais reportieris, uzstājies publiskos pasākumos, lasījis lekciju kursus Ņujorkas Universitātē, Vanderbiltas Universitātes Medicīnas skolā un dažādos uzņēmumos.
Tulkojusi Ieva Lešinska.
Radio "Star FM" ētera cilvēki un "tv3.lv" redaktori sadarbībā ar grāmatnīcām "Jānis Roze" turpmāk lasīs grāmatas un stāstīs par izlasīto citiem. Visu izlasīto grāmatu apskatus varēsi atrast sadaļā "Lasītāju klubiņš".
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
