Uz saturu

Latvijas iedzīvotāji kļuvuši garāki un smagāki: pētnieki turpina antropoloģisko izpēti

Turpinās gandrīz pirms 100 gadiem sāktais Latvijas iedzīvotāju antropoloģiskās izpētes projekts. Šajā vasarā ekspedīcija norisināsies Zemgalē un Vidzemē, un tajā plānots iesaistīt aptuveni 2000 dalībnieku. Par izpētes mērķiem un līdz šim atklāto "900 sekundes" sarunājās ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pārstāvjiem – RSU profesoru, projekta vadītāju Jāni Vētru un RSU doktoranti, projekta administratori Artu Grabčiku.

RSU antropoloģiskā ekspedīcija šovasar viesosies Bauskā, Dobelē, Saulkrastos, Limbažos un Valmierā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Šovasar RSU pētnieki turpinās profesora Jēkaba Prīmaņa pirms teju 100 gadiem iesākto Latvijas iedzīvotāju antropoloģiskās izpētes projektu. Ekspedīcijas no jūnija beigām līdz augustam norisināsies Zemgalē un Vidzemē, un tajās plānots iesaistīt aptuveni 2000 dalībnieku.

Jānis Vētra

"Mēs nesalīdzinām iegūtos datus gan toreiz, gan arī tagad ar kādu "zelta standartu". Mēs nemeklējam latvieša vai Latvijas iedzīvotāja "zelta standartu". Fiziskā antropoloģija un antropoloģijas dati ir kā spogulis, kas parāda, kādi ir Latvijas iedzīvotāji – ne labāki, ne sliktāki, un pēc kāda laika mēs atkal varam salīdzināt, kādas ir notikušas izmaiņas. Tas ir mūsu galvenais uzdevums."

Pētnieki ir pusceļā, jo pētnieki ir bijuši Piebalgā, Kurzemē, tagad pētniecības darbi turpinās Zemgalē, pēc dažām nedēļām darbs turpināsies Vidzemes jūrmalā, tad Valmierā un nākamajā gadā, ja viss labi veiksies, pētnieki savu darbu turpinās Latgalē un Sēlijā.

Jānis Vētra

"Mēs savāksim šos datus un tad mēs varētu iegūt datus par Latviju kopumā. Viens, kas ir jau tagad iezīmējies, īpaši lielas atšķirības starp, piemēram, Piebalgu, Kuldīgu, Liepāju vai Ventspili nav, kas norāda, ka mobilitāte starp Latvijas reģioniem ir diezgan liela. Varbūt zinātniski labi tas neskan, bet Latvijas iedzīvotāji ir līdzīgi. Latvijas iedzīvotāju kopums ir jāuztver kā viens vienots vesels un ir nianses Latvijas iedzīvotāju starpā, salīdzinot ar to, kas bija pirms 90 gadiem, mēs noteikti esam garāki. Diezgan pārliecinoši mēs esam smagāki. Mūsu vidukļi ir nedaudz vairāk piebrieduši. Par to, cik par katru reģionu detalizētāk varēs pateikt pēc kāda neilga laika."

Ko mēs iegūstam, kad uzzinām, ka esam resnāki un garāki nekā pirms 100 gadiem?

"Tas, ka mēs esam kļuvuši garāki, liecina par to, ka mainās apstākļi. Tas, kādi mēs esam, ietekmē četri galvenie faktori – gēni, vide, izglītība un kultūra plašā izpratnē. Kultūru mēs mazāk pētām. Gēni ir tas, kā mainās mūsu mobilitāte. Vides faktori, protams, mainās, bet sociāli ekonomiskā situācija un veselības aprūpe ir tās, kas visvairāk mainās. Tas, protams, ietekmē, kā gēni, kas mums ir ielikti, var izpausties."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pēc jau ievāktajiem pētnieku datiem var teikt, ka Latvijā dzīve iet uz augšu.

Ekspedīcija šovasar apceļos Zemgali un Vidzemi. Jau jūnija beigās, 29., 30. jūnijā, RSU pētnieki uzsāka darbu Mežotnē, no 1. līdz 5.  jūlijam turpināja pētījumus Bauskā, no 14. līdz 16. jūlijam darbs turpināsies Dobeles amatniecības un vispārizglītojošā vidusskolā, no 17. līdz 19. jūlijam Bērzē, Bēzmuižas kultūras un atpūtas centrā, no 21. līdz 22. jūlijam Saulkrastos sporta centrā, 23. jūlijā Salacgrīvā kultūras centrā un no 24. līdz 26. jūlijam Limbažu domes administratīvajā ēkā, savukārt no 5. līdz 9. augustam ekspedīcija noslēgsies Valmieras kultūras centrā. Katrā pieturvietā ikviens interesents būs aicināts bez maksas piedalīties antropoloģiskajā izpētē un iepazīt savu ķermeņa antropometriskos rādītājus.

Arta Grabčika

"Mēs aicinām jebkuru ne tikai vietējos iedzīvotājus, bet arī tos, kas ir atbraukuši ciemos, radiniekus vai vienkārši garāmbraucējus. Mēs visus laipni uzņemam. Pirms tam būs iespēja aizpildīt aptaujas anketu, kur būs jānorāda informācija, vai tas ir iedzīvotājs, kur ir dzimis. Tad mums būs iespēja analizēt detalizētāk. Pieteikšanās nav. Jānāk norādītajos laikos. Informācija ir RSU mājaslapā."

Pētījuma laikā dalībniekiem tiks veikti auguma, svara un ķermeņa proporciju mērījumi, kā arī moderna 3D ķermeņa skenēšana. Pilngadīgajiem dalībniekiem būs iespēja iesaistīties arī populācijas ģenētikas pētījumā.

Visi mērījumi notiek speciāli izveidotās zonās, nodrošinot dalībnieku privātumu un diskrētumu. Pētījumā aicināti piedalīties visu vecumu iedzīvotāji, savukārt bērniem un jauniešiem līdz 17 gadu vecumam nepieciešama vecāku vai aizbildņa rakstiska piekrišana.

Pēc mērījumiem ikviens dalībnieks varēs iepazīties ar saviem antropometriskajiem datiem, un pēc izvēles saņemt arī sava 3D ķermeņa skenējuma samazinātu melnbaltu attēlu elektroniskā formātā.

Pētījuma rezultāti pēc datu apkopošanas tiks prezentēti pašvaldībās, kurās notikušas ekspedīcijas, kā arī publicēti zinātniskajos izdevumos.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

RSU pētnieki aicina ikvienu interesentu kļūt par daļu no unikāla pētījuma, kas ne tikai dokumentē Latvijas iedzīvotāju antropoloģiskās pārmaiņas gandrīz gadsimta garumā, bet arī veido nozīmīgu zinātnisko pamatu nākamajām paaudzēm.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm