Mārtiņa Vilsona verandas izrādes sāk otro viesizrāžu sezonu Rīgā
Kamēr dabā gaismas kļūst arvien mazāk, to atliek meklēt sevī, lai tumsā nepazaudētos. Tā uzskata aktieris Mārtiņš Vilsons un savās dzejas izrādēs ņem skatītāju saudzīgi aiz rokas un dzejas stāstā aizved prom no ikdienības, pāri laikam. Ja līdz šim viņa dzejas izrādes notika aktiera mājas verandā Upesgrīvā, tad šoruden savas izrādes ar Aleksandra Čaka un Jāņa Ziemeļnieka dzeju viņš atvedis uz Rīgu.
Turpinot pagājušajā gadā aizsākto, 1.un 2. novembrī Aleksandra Čaka muzejā Rīgā, Lāčplēša ielā 48-8 norisināsies dzejas izrādes "Mīlestības gads", tādējādi godinot dzejnieku 122. dzimšanas dienā, kas tika svinēta 27. oktobrī.
Pirms izrādes skatītājiem būs iespēja apskatīt Aleksandra Čaka muzeju, kas ir izcilā pilsētas dzejnieka A. Čaka pēdējā dzīves vieta, kur viņš dzīvoja no 1937. gada līdz pat savai nāvei 1950. gadā. Dzīvoklī saglabājusies dzejnieka darbus un pasaules skatījumu caurstrāvojošā īpašā aura. Tā ir vieta, kur ikvienam dota iespēja iejusties autentiskā vidē, kuru sadzīviski un garīgi veidojis un apdzīvojis pasaules mēroga rakstnieks – pilsētas un sieviešu apdziedātājs, latviešu modernās dzejas pamatlicējs – Aleksandrs Čaks. Pilnīgu un autentisku 20. gadsimta interjera ansambli veido divas istabas, kurās dzīvojis un rakstījis dzejnieks.
Savukārt, sākot ar 7. novembri, no mārtiņrozēm līdz pat ceriņu laikam, Mārtiņa Vilsona dzejas izrādes būs skatāmas Kalnciema ielas kvartāla Vīna veikala zālē. 7., 28. novembrī tur notiks dzejas izrāde "Mīlestības gads", bet 29. novembrī – "Ziemeļnieks".
Dzejas izrādes "Mīlestības gads" centrā Aleksandra Čaka erotiskā dzeja, savienojumā ar Nika Matvejeva dziesmām Mārtiņa Vilsona nekautrīgi atklātajā interpretācijā, kas atver sirdis un raisa personīgas, košas iztēles ainas skatītāju prātos.
Mīlestība ir kā trauksmains sapņu lidojums, kas mākslinieku apciemo visnegaidītākajos brīžos. Tā rada iedvesmu, kas ir piederīga mīlestībai un kaislībai iepretim ikdienišķajai pasaules realitātei.
Čaks mīlēja dzīvi un sievietes. No mazās kaimiņu meitenes Zentas līdz dzejas iedvesmas mūzām. Mūža garumā viņa lirikā centrālā iedvesmas ass bija sieviete.
Čaks bija sabiedrības dvēsele – kur bija Čaks, tur bija dzīvība. Asprātīgi tosti, pagodinājumi kādām pavisam necilām sievietēm, kas, dzejnieka izceltas, pēkšņi aizkustinoši iemirdzējās. Īso svārku, skatiena vilinājuma, kairo pieskārienu akcentējums veidoja Čaka erotisko dzeju, kam bija saikne ar dziļāko, tikai apjaušamo juteklību.
Mārtiņa draugs, mūziķis un komponists Niks Matvejevs bija dzīves gardēdis, ar nebēdnīgi dzirkstošām acīm, apveltīts ar izcilu humora izjūtu, stāstnieka talantu un plašu sirdi. Niks mums ir atstājis divos diskos apkopotas savas dziesmas ar Čaka dzeju – "Dziesmas meitenēm" un "Atzīšanās".
Izrādē "Mīlestības gads" skan dziesmas no šiem diskiem Mārtiņa izpildījumā, kas ir dāvana draugam – Nikam 65 dzimšanas dienā.
Muzikālajā dzejas izrādē " Ziemeļnieks" skan Jāņa Ziemeļnieka dzeja, kuru papildina un emocionāli bagātina Jura Kulakova dziesmas ar dzejnieka vārdiem no cikla "Ētera odējs" (2008) un Svena Vilsona kompozīcijas.
Dzeja, kas ir kā psihoanalīze un meditācija – stāsts, kas spēj aizklauvēties līdz skatītāju sirdīm. Jāņa Ziemeļnieka dzeju caurstrāvo tiekšanās pēc saules, siltuma, sapratnes un mīlestības, ilgas pēc cilvēcīgas tuvības un atbalsta, dziļa vientulība un bezgalīgas ilgas.
Trīs vienas ģimenes Vilsoni – Mārtiņš Vilsons, Svens Vilsons (ģitāra) un Gustavs Vilsons (kontrabass) – skatītājus ierauj smeldzīgi skumjā mīlas atvarā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
