Brīvdabas muzejam simts! Par godu apaļajai jubilejai un arī vasaras sezonas atklāšanai Etnogrāfisko brīvdabas muzeju šodien pierībināja teju tūkstoš folkloras kopu un amatierteātru dalībnieku. Tas viss, lai apmeklētājiem ļautu ieraudzīt, kā realitātē senie latvieši dzīvoja, strādāja, gāja pirtī un atpūtās.
Ierasti etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā apmeklētājus sagaida simtiem gadu senās eksponātu ēkas un priekšmeti, taču šodien katras sētas stūri piepildīja dzīvība.
Seno latviešu lomās bija iejutušies gandrīz 900 amatierteātru un folkloras kopu dalībnieku no visas Latvijas ar mērķi parādīt, kā realitātē dzīvoja mūsu senči.
Apmeklētājiem bija iespēja ne tikai iekļūt dievnamā un piekopt senos veselības rituālus, bet arī pārliecināties par latviešu karstasinību un dāsnumu.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā glabājas ēkas un sadzīves priekšmeti, kas atspoguļo lauku dzīves veidu no 17. gs. līdz 20. gs. 30.gadiem, bet tieši pēdējā pusgadsimta laikā ir notikušas visstraujākās pārmaiņas lauku vides infrastruktūrā. Dekoratīva un kultūrvēsturiska nozīme vairs nav tikai dzirnavām, bet arī lopu kūtīm un klētīm zemnieku sētās. Uz lauku ceļiem nav sastopami zirgu pajūgi, pļavās siena gubiņas. Lielākajai daļai savulaik izmantoto darba rīku un sadzīves priekšmetu vairs nav atpazīstams pielietojums. Par vēsturi ir kļuvušas vairāku svētku svinības un sadzīves norises.
