Kopīga dejas, dziesmas un mūzikas valoda. Baltijas valstu studenti gatavojas "Gaudeamus" svētkiem

Svētki vairākās vietās galvaspilsētā notiks līdz 21. jūnijam. Programmā paredzēti koncerti, tostarp izskanēs arī nacionālās programmas, svētku gājiens un noslēguma lielkoncerts "Līdz bezgalībai" Brīvības laukumā.

"Lai cik mēs nebūtu dažādi, atšķirīgi, man šķiet, ka mums ir izdevies atrast kopīgo dejas valodu, dziesmas valodu un mūzikas valodu," intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" teica "Gaudeamus" deju programmas mākslinieciskā vadītāja Dagmāra Bārbale.

Savukārt "Gaudeamus" atklāšanas koncerta režisors un lielkoncerta režisora asistentsLatvijas Universitātes Lielajā aulā plkst. 17 notiks svētku atklāšanas koncerts. Tajā uzstāsies Baltijas valstu studentu kori un orķestris, akcentējot kopīgās kultūras tradīcijas un sadarbību.

Dailes teātrī plkst. 20 paredzēts tautas deju ansambļu koncerts "Uz viena ceļa", izceļot Baltijas valstu kultūras daudzveidību un vienotību.

Baltijas valstu studentu dziesmu un deju kolektīvu priekšnesumi būs skatāmi arī Zāļu tirgū Doma laukumā līdztekus amatnieku un mājražotāju tirdzniecībai.

Svētku centrālā tēma šogad būs "Līdz bezgalībai". Svētku režisors Juris Jonelis norāda, ka tēma izraudzīta, domājot par to, kas studentus ikdienā mudina neapstāties, meklēt un radīt, aplūkojot tradīciju mantojumu no dažādiem skatupunktiem – zinātnes, mākslas un kultūras.

Mākslinieciskajā koncepcijā uzsvērta studentu vēlme būt atšķirīgiem, katram meklējot un pētot savā disciplīnā, jo tieši citādais nereti kļūst par jaunu ideju un atklājumu avotu. Vienlaikus uzsvērts, ka pie kopīga rezultāta iespējams nonākt, katram individuāli kopjot tradīciju.

Svētki pulcēs aptuveni 3000 studentu no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, tostarp 64 korus, 39 tautas deju kolektīvus un deviņus pūtēju orķestrus.

"Gaudeamus" tradīcija sākās 1956. gadā Tartu. Svētki notiek katru reizi citā Baltijas valstī. Dziesmu un deju svētku tradīcija kopš 2003. gada ir iekļauta UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.