Kultūras centrā "Imanta" skatāma Jettes Užānes cimdu izstāde "Vēstules rakstītas cimdos"

Aizvadītā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados plašāka sabiedrība tika iepazīstināta ar savdabīgu talantu un tautas mākslas tradīciju turpinātāju Jetti Užāni. Lai arī Tautas daiļamata meistares nosaukumu viņa bija ieguvusi tālajos sešdesmitajos gados, kā māksliniece viņa sevi pieteica 1980. gadā, kad pirmo reizi uzdrošinājās draugiem parādīt savu pirmo cimdu ciklu "Gadalaiki". Tā bija uzdrošināšanās, jo pirmo reizi cimdi tika adīti nevis novalkāšanai, bet apskatei.

Jette Užāne pēc bērnībā pārslimotās kaulu tuberkulozes zaudēja spēju staigāt un visu dzīvi pavadīja ratiņos. Lai gan viņas kājas nevarēja neko, viņas rokas radīja brīnumainus cimdu stāstus, bet sirds vērta pasauli siltāku un gaišāku. Jette mēdza teikt: "Es nevarēju ne dziesmā turpināties, ne bērnā." Bet viņa varēja adīt. Jettes Užānes bagāto cimdu pūru  glabā un ceļ saulītē Elīna Apsīte.

Izstādē "Vēstules rakstītas cimdos" būs aplūkojami vairāki desmiti Jettes Užānes cimdu cikli. Kā, piemēram, "Gadalaiki" (1980.g.), "Baltie cimdi" jeb "Tautas dziesmu cikls" (1981./82.g.), A. Pumpura "Lāčplēsis" (1988.g.), "Eiropā iešana" (1996.g.) un daudzi citi.

Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kas ciemojušies pie Cimdu Jettiņas (tā viņa pati mēdza sevi saukt). Daudzi viņu pazīst iztālēm, bet satiksiet arī tādus, kuriem Jettiņa ir devusi spēku dzīvot.