Uz saturu

Nacionālajā operā skatītājiem tiks piedāvāts iecienīts itāļu operu vakars

Latvijas Nacionālajā operā pēc nepilnām divām nedēļām skatītājiem tiks piedāvāts iecienīts itāļu operu vakars – Pjetro Maskanji "Zemnieka gods" un Rudžero Leonkavallo "Pajaci". Viena izrāde šoreiz piedzīvo jauniestudējumu, bet otra atgriežas repertuārā atjaunotā versijā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Abas viencēliena operas – Pjetro Maskanji un Rudžero Leonkavallo darbi – tapušas 19. gadsimta beigās Itālijā, ar divu gadu starpību, laikā, kad opermūzikā arvien biežāk uz skatuves nonāca ikdienas cilvēku stāsti – verisma žanrā.

"Redziet, itāļu tautā radās disbalanss starp nabadzīgo tautu, un tad radās pasūtījums pēc vienkāršai tautai vienkāršākas mūzikas un radās šis verisms, patiesās jūtas, un komponisti mazliet savādākus muzikālus paņēmienus izmanto, – vairāk kaut kādi kliegšanas brīži, ne tik daudz dziedoši, aktierspēle mazliet pietuvinātāka dzīvei, ne tik smalka, kā piedien smalkam, karaliskam stilam, kas valdīja pirms tam," saka solists Raimonds Bramanis.

"Zemnieka gods" un "Pajaci" uz pasaules operas skatuvēm ir ierasta savienība un vēsturiski ar visbiežāk šādā kombinācijā. Tās regulāri iekļautas arī Latvijas operas repertuārā.

Šis ir sestais operas "Zemnieka gods" un septītais operas "Pajaci" iestudējums Latvijas Nacionālajā operā. Operas "Pajaci" iestudējums Aika Karapetjana režijā pirmizrādi piedzīvoja jau 2019. gadā un šobrīd tiek atjaunots, savukārt "Zemnieka gods" bija jauniestudējums. Režisors norāda, ka lielākais izaicinājums bijis rast kopīgo, vienlaikus saglabājot katras izrādes atšķirības.

"It sevišķi tie, kuri ir redzējuši "Pajači", atceras, ka lielākā daļa mums ir pansionāta iemītnieki, mēs izdomājām tādu lietu, ka "Zemnieka godā" mēs stāstīsim par tiem varoņiem, pirms 30 gadiem, kad viņi ir jauni. Abas ir traģēdijas, "Pajaci" ir tāds vieglāks darbs, gan muzikāli, gan stāsta ziņā – tādā ziņā, ka ir vieglums, nevis viegli, bet ir vieglums un arī kaut kāda ironija arī piemīt, tāpēc arī vairāk ir komiska, tāpēc es viņu sāku saukt par traģikomēdiju. "Zemnieka gods" vairāk ir tāda melodrāma, viņa tāda smagāka ir, dramatiskāka, bet vienalga mēs atradām arī komiskas lietas," saka Karapetjans.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Verisms ir, kā saka, laikam tik labi ejošs vai populārs sabiedrībā, tāpēc, ka viņš ir ļoti atkailinošs, ļoti tā pa naža asmeni ejošs un cilvēkam. Tā ir tā emocija, ko mēs meklējam mākslā, un ko mēs varbūt ne vienmēr gribam izdzīvot savā dzīvē, bet tas mūs bagātina. Verisma mūzika ir arī ārkārtīgi piepildīta," saka operas soliste Irma Pavāre.

Izrādes "Zemnieka gods" un "Pajaci" savu kopīgo pirmizrādi Nacionālajā operā piedzīvos 17. februārī.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm