Trīs spilgti Dzejas dienu pasākumi Latgalē

Senākais literārais festivāls – Dzejas dienas – šogad svin apaļu jubileju. Latvijā līdz septembra beigām dažādās aktivitātēs atzīmēs 60. Dzejas dienas ar devīzi "Dzeja svin", un šoruden svinam arī Raiņa un Aspazijas 160. jubileju.

Portāls "tv3.lv" piedāvā apmeklēt trīs Dzejas dienu pasākumus ārpus Rīgas – Latgalē, sākot ar muzikālām dzejas brokastīm "Gulguošona" Pleikšņu kalnā, Dzejas dienām Raiņa bērnības mājās Berķenelē un noslēgt ar latgalisko dzejas slamu "Rogovkys dzejis voga" Rogovkā.

Dzejas dienas Raiņa mājā Berķenelē

Raiņa mājā Berķenelē 13. septembrī no 13 līdz 21 notiks vērienīgs Dzejas dienu pasākums "RAINIS MĀJ A tnāc!", kas veltīts Raiņa 160 gadu jubilejai.

Režisore Līga Balode kopā ar Raiņa mājas Berķenelē vadītāju Inesi Baraviku ir izveidojušas interesantu programmu, kas norisināsies visā Berķeneles pusmuižas teritorijā – mājā, klētī un dārzā, un būs īpaši interesanta jauniešiem – dzeja, mūzika, Silence Disco, tikšanās ar jauniem un atzītiem dzejniekiem, būs arī Tomes amatierteātris "Poga" un trakulības Veidenbauma stilā!

Svētki sāksies ar spēlēm un rotaļām Raiņa mājas bērnistabā, turpinājumā svinīga jaunās "Pliekšānu lasītavas" atklāšana. Pēc tam visi aicināti uz mākslinieku Folkmaņu ģimenes izstādes "Dārzs" atklāšanu.

Klētī notiks interesantas tikšanās ar Latgales dzejniekiem, ko varēs klausīties gan klātienē, gan Silence Disco austiņās. Viesosies Eduarda Veidenbauma muzeja "Kalāči" kolēģi ar savu atraktīvo programmu un Tomes tautas nama amatierteātris "Poga" ar izrādi "Aspazija. Vakara laivā".

Pasākums noslēgsies ar viktorīnu, svētku kliņģeri un neparastu Silence Disco ballīti līdz 21.00, kur dzirdēsim  mūziku ar Raiņa un citu autoru vārdiem.

Berķeneles pusmuižā pagājuši Latvijas izcilā dzejnieka, tulkotāja, drāmas meistara, politiskā un sabiedriskā darbinieka Raiņa (1865 – 1929) deviņi bērnības gadi. Berķenelē veidojusies nākamā dzejnieka personība, pasaules uzskats, tapuši pirmie dzejoļi.

Rēzeknes novada Ozolaines pagasta Pleikšņos muzikālās dzejas brokastis "Gulguošona"

Rēzeknes novada Ozolaines pagasta Pleikšņu kalnā, kas atrodas turpat pie Rēzeknes pilsētas, 13. septembrī no pulksten 11 uz otro satikšanos aicinās muzikālās dzejas brokastis "Gulguošona". Pasākumā piedalīsies literāti Ilze Sperga, Silvestrs, Līvija Liepdruviete un Evija Piebalga, bet ar mūziku rītu piepildīs arfiste Elizabeta Lāce un grupa "TKP / tā kā pērn", kurā apvienojušies etnomūziķi Ēriks Zeps un Julgī Stalte.

Pasākuma nosaukuma "Gulgošana" iedvesma atrasta Antona Kūkoja dzejoļa "Pleikšņu kolni" rindās:

"Gulguošona, gulguošona… / Pleikšņu kolnim apakš / Dzyrkstūšs olūts guldž! / Saīt guldžam apleik vysi, kas tveikst sluopēs, /Smeļ pa laseitei!".

Pulksten 11 Pleikšņu kalnā būs iespēja dzirdēt Evijas Piebaldas, kura šī gada sākumā izdeva debijas darbu "Brīnumdārzs/Breinumu duorzs", pērnā gada latgaliskā dzejas slama "Rogovkys dzejis voga" uzvarētāja Silvestra, šī gada jubilāres Līvijas Liepdruvietes un literātes Ilzes Spergas darbus, bet rītu ar mūziku piepildīs arfistes Elizabeta Lāce. Pleikšņu kalnā skanēs Vivaldi, Brittena, Houdī, Plakiža skaņdarbi un arī pašas Elizabetas Lāces oriģinālkompozīcijas un dzeja.

Savukārt "TKP / tā kā pērn" ir etnomūziķu Julgī Staltes un Ērika Zepa sinerģijā dzimusi apvienība, kuras enerģija, vijoles, akordeona, balsu saskaņa un improvizācija priecējusi klausītājus dažādās pasaules malās.

Pasākuma apmeklētājiem būs iespēja redzēt, kā top mākslinieces Maijas Gailumas darinātie vēja zvani, bet par gardām brokastīm un rīta kafiju pasākumā parūpēsies ģimenes uzņēmums "Mūsu pankūkas".

Pleikšņu kalns, no kura virsotnes var redzēt visu Rēzekni, atrodas pie pašas pilsētas – Ozolaines pagasta Pleikšņu ciemā, kas reizē ir piepilsētas vasarnīcu un dārziņu rajons. Savulaik kalns bijusi mīļa pilsētas iedzīvotāju atpūtas vieta, kādu laiku plašākai publikai bijis aizmirsts, bet nu atkal te tiek rīkoti pasākumi, kuros satiekas Pleikšņu iedzīvotāji un viesi.

Ozolaines pagasta tautas nama vadītāja Santa Ostaša, kura pati dzīvo Pleikšņos, savulaik intervijā Latvijas Radio atzina, ka Pleikšņu kalns ir tāda apslēptā Ozolaines pagasta pērle, par kuru daudzi zina, bet tikpat daudzi pat nemaz nenojauš.

"Ģeogrāfiski tā ir augstākā vieta apkaimē, bet, ja mēs pārejam uz tādu romantisko noti, tad šī ir vieta, kur jau gadu desmitiem pārīši nāk uz randiņiem, arī pirmajiem.  Mēs zinām daudz stāstu, daudz ģimeņu, kuras te gājušas, un nu viņiem ir kopīgi bērni, kopīgi mazbērni. Kāda vieta vēl varētu būt skaistāka un piemērotāka dzejas brokastīm, jo, kā mēs zinām, dzejas un dziesmu pamatā ir mīlestība un šo kalnu mēs, vietējie, arī saucam par mīlestības kalnu, kur radies tik daudz mīlestības stāstu," tā Santa Ostaša.

Rogovkā latgaliskais dzejas slams "Rogovkys dzejis voga"

Rēzeknes novada Rogovkā 13. septembrī jau ceturto reizi uz tikšanos aicinās aizrautīga latgaliski rakstošo dzejnieku sacensība "Rogovkys dzejis voga". Dzejas autoru uzstāšanos papildinās grupas "Sovvaļnīks" un vokālās studijas "Skonai" pirmatskaņojumi ar pērnā gada slama uzvarētāja Silvestra dzeju, kā arī grupas "TKP / tā kā pērn" uzstāšanās.

Latgaliskais dzejas slams "Rogovkys dzejis voga" notiks no pulksten 19 Nautrānu kulturys centrā Rēzeknes novada Rogovkā. Šī gada dzejas slamā piedalīsies vismaz astoņi latgaliski rakstoši autori, bet sacensību, kas notiks trīs kārtās, uzvarētāju noteiks žūrijas un skatītāju balsojums.

"Rogovkys dzejis vogys" vadīšana – simboliska dzejas ražas vākšana – šogad uzticēta pasākumu vadītājam un radio personībai Laurim Zalānam.

Pasākuma apmeklētājus gaida grupas "TKP / tā kā pērn", kuras kodols ir etnomūziķi Ēriks Zeps un Julgī Stalte, uzstāšanās, tāpat pasākumā piedalīsies arī grupa "Sovvaļnīks" un Rēzeknes novada vokālā studija "Skonai", kas pirmatskaņos jaunus skaņdarbus ar pērnā gada slama uzvarētāja Silvestra dzeju. Īpaši "Rogovkys dzejis vogai" gatavoti pirmatskaņojumi nu jau ir stabila pasākuma tradīcija, veicinot literātu darbu turpināšanos arī mūzikā.

Dzejas slams Rogovkā 2022. gadā tika iesākts ar gribēšanu šādu dzejas lasījumu formu pamēģināt arī latgaliski, bet nu tas kļuvis arī par iespēju dzirdēt jaunus latgaliski rakstītus darbus, kā arī vairāk iepazīt pašus autorus. Par slama uzvarētājiem līdz šim kļuvuši – Mārīte Slišāne, Annele Slišāne, Vinsents Kūkojs un Silvestrs.

Arī šī gada dzejas slama uzvarētājs saņems naudas balvu, bet uzvarējušie dzejoļi tiks publicēti latgaliešu kultūras ziņu portālā lakuga.lv. Tāpat "Rogovkys dzejis vogys 2025" uzvarētāju gaida iespēja 2026. gadā izmantot desmit dienas garu rakstīšanas rezidenci Rēzeknes novada Lūznavas muižā (ar apmaksātu uzturēšanos rezidencē un stipendiju radošajam darbam), kā arī, sadarbojoties ar Latvijas dzejas slamu kustību, pirmo reizi "Rogovkys dzejis vogys" uzvarētājam būs iespēja piedalīties Latvijas Nacionālajā dzejas slama čempionātā 2026. gadā.