Leģendāra medus piparkūku recepte no "Zāļu sievas piezīmēm"

"Recepte pēc leģendārās simtgadnieces Emīlijas Trankales padomiem. Viņa cepa piparkūkas Brīvdabas muzejam, un viņas vārdā bija nosaukta Emīlijas lejiņa, kurā agrāk pulcējās visi piparkūku cepēji. Jau iepriekš brīdinu, viegli te nebūs," raksta Zāļu sieva Līga Eglīte.

Sastāvdaļas

• 500 ml sīrupa, medus, iesala ekstrakta (var izvēlēties vienu no šiem vai kombinēt maisījumu);
• 300 g cukura;
• 300 g sviesta (daļu var aizvietot ar cūku taukiem);
• ~ 1200 g miltu;
• 1-2 tējkarotes dzeramās sodas (vai grib cietākas vai trauslākas piparkūkas);
• 1 ola;
• 1 ēdamkarote skābā krējuma;
• 1 ēdamkarote koriandra sēklu;
• 1 ēdamkarote malta kanēļa;
• 1 ēdamkarote maltu krustnagliņu;
• 1 tējkarote vaniļas cukura;
• ½ tējkarotes smaržīgo piparu;
• ½ tējkarotes kardamona sēklu;
• Šķipsniņa malta muskatrieksta;
• Šķipsniņa malta muskatzieda (nav obligāti);
• Šķipsniņa sāls;
• No apelsīna noskrāpētas oranžās mizas skaidiņas.

Pagatavošana

Eglīte apraksta soli pa solim, kā gatavot leģendārās medus piparkūkas.

• 1. solis: garšvielas samaļ kafijas dzirnaviņās, turpat ber arī tās garšvielas, kas jau ir maltas, lai viss labāk sajauktos, un izsijā caur sietiņu, mīklā izmanto izsijāto maisījumu. Rupjākās garšvielas nemet ārā, var izmantot karstvīna sīrupam vai citos ēdienos. Garšvielas var arī saberzt miezerī un tālāk rīkoties tāpat.
• 2. solis: puslitra burkā vai atbilstoša izmēra mērtraukā lej kopā tumšo sīrupu, medu un iesala ekstraktu. Es leju apmēram vienādās daļās, bet tā ir gaumes lieta. Katliņā izkausē sviestu, pielej sīrupa, medus un iesala ekstrakta maisījumu, pievieno cukuru un maisot karsē, līdz cukurs izkusis. Pieliek garšvielas, vēl dažas minūtes maisot karsē, lai garšvielas sāk smaržot. Garšvielas labāk sākumā piebērt mazāk un papildināt, ja šķiet, ka tomēr vēl par maz. Tā īsti garšu varēs saprast pēc izcepšanas. Ja vēlas, mīklai var vēl pārkaisīt un iemaisīt papildu garšvielas.
• 3. solis: karstajā masā iesijā 1/3 daļu miltus, labi samaisa (vairs nevāra!). Masa kļūs bieza. Noliek mazliet atdzist.
• 4. solis: pa to laiku olu ar krējumu sakulsta ar dakšiņu. Kad karstā masa padzisusi, pievieno tajā olu un krējumu, kārtīgi izmaisa.
• 5. solis: atlikušajiem miltiem pievieno dzeramo sodu, izmaisa un izsijā uz liela dēļa vai tīras galda virsmas. Miltu maisījumā izveido bedrīti, ielej tajā silto masu, miltus no malām uz vidu iemīca mīklā, uzmanoties, lai rokas nesaskaras ar lipīgo masu. Šādā veidā var ļoti labi lēnītēm iemīcīt pietiekami daudz miltu, rokas paturot tīras un novērtējot, kad mīkla ir pietiekami blīva, bet joprojām elastīga. Mīklai vajadzētu būt tik biezai, kādu būtu viegli un patīkami rullēt. Kad to noliks ledusskapī, tā kļūs cietāka, bet pēc atsilšanas un izmīcīšanas mīkla atkal kļūs tikpat mīksta.
• 6. solis: ja piparkūkas grib cept tajā pašā dienā, mīklas bumbu apklāj ar pārtikas plēvi, sasedz ar segu un atstāj tā uz vismaz divām stundām, lai garšas savelkas. Ja mīklu paredzēts lietot vēlāk, to vai nu ietin pārtikas plēvē, vai noglabā pārtikai paredzētos maisiņos un liek ledusskapī.
• 7. solis: dienā, kad grib cept piparkūkas, stundu vai divas pirms cepšanas mīklu vēlams izņemt no ledusskapja un nolikt pie radiatoriem vai citā siltā vietā, pēc tam to būs vieglāk izmīcīt.
• 8. solis: ja cep plānās piparkūkas, mīklu izmīca un izrullē, cik vien plānu var, vislabāk pa taisno uz ietaukotas pannas, cepamā papīra vai speciālām cepšanai paredzētām silikona vai citām loksnēm. Ja vēlas spožu virskārtu, piparkūkas pārziež ar sakulstītu olu. Cep uzkarsētā cepeškrāsnī gatavas.
• 9. solis: uzmana, lai nesadeg – labāk lai piparkūkas ir mazliet gaišākas. Ja tās izcep par daudz, piparkūkas kļūst rūgtenas. Cep aptuveni 160–170 C grādu karstā krāsnī, ik pēc brīža lūkojot, vai piparkūkas jau nav gatavas. Reizēm tas notiek jau pēc dažām minūtēm. Kolīdz piparkūkām krāsojas tumšākas maliņas, tās jāņem laukā no krāsns.
• 10. solis: plānās piparkūkas pēc izcepšanas ir mīkstas, tās atdzesē un pagaida, līdz kļūst stingras, tad var ņemt nost. Atdzisušas piparkūkas tūlīt saliek slēgtā kārbā, lai tās saglabā burvīgo kraukšķīgumu. Piparkūkas ir ļoti garšīgas vēl mazliet siltas, daļu apēd tūlīt un pacienā visus, kuri, gardās smaržas valdzināti, nespēj sagaidīt cienastu.
• 11. solis: ja cep lielās, biezās piparkūkas, tās var glabāt istabā. Šāda veida cepumi piesaista mitrumu no telpas, biezās piparkūkas tā kļūst mazliet mīkstākas un gardākas.
• 12. solis: Ja vēlas, piparkūkas var rotāt ar glazūru un cukura pērlītēm, riekstiem, kaltētām ogām, dzērvenēm un sēkliņām.
• 13. solis: ja vēlas, piparkūkas var glazēt. Glazūru gatavo, olas baltumu lejot bļodiņā un pamazām piejaucot pūdercukuru un citronu sulu. Glazūrai jābūt tik biezai, lai būtu vēl nedaudz plūstoša, tomēr saglabātu rakstus. Lieto, pārziežot piparkūkām vai uzspiežot rakstus caur konditorejas turziņu. Glazūrai uz piparkūkām ļauj sacietēt vismaz stundu.
• 14. solis: piparkūkas var uzglabāt ilgstoši, tās saglabā garšas īpašības vairākus mēnešus.

Lai labi garšo!

"Labu veiksmi!" novēl Zāļu sieva Eglīte. Ar citām "Zāļu sievas piezīmēm" var iepazīties šeit.