"Zutiņu" saimnieces zaļo tomātu ievārījuma recepte

"Kas ir piengatavība – brīdis, kad tomāts sāk jau mainīt krāsu no tumši zaļa un zaļganbaltu," skaidro Rūta Beirote un neslēpj: "Neizbēgami būs komentāri, ka zaļie tomāti ir indīgi! Jā un nē."

Rūta Beirote

"Negatavos, zaļos tomātos nešaubīgi ir solanīns, kas ir augļa aizsargmehānisms, rūgtenā garša, un kuru nevajadzētu daudz ēst, bet piengatavībā esošos tas jau ir krietni samazinājies. Otrkārt – ievārījums ir piedeva ne pamatēdiens, tamdēļ to mēs nepatērējam tik lielos daudzumos. Bet katram ir iespēja izpētīt zinātniskos materiālus un izvēlēties, mēģināt šo vai ne."

Sastāvdaļas

• 1 kg piengatavu zaļo tomātu;
• 0,3 – 0,5kg ievārījuma cukura,
• 2 citronu sula vai vislabāk – 1 glāze cidoniju sulas.

Pagatavošana

• Tomātiem izgriež serdes un tos sagriež mazos nelielos gabaliņos.
• Katliņā ielej mazliet ūdens vai uzreiz cidoniju sulu, ieber tomātus un vāra. Kad tomāti vārījušies ~30 min un jau mainījuši krāsu, pieber cukuru un turpina vārīt.
• Noputo, ja nepieciešams, pielej cidoniju sulu, vēl mirkli pavāra un tad pilda burkās un vāko ciet. Glabā pagrabā kā jebkuru ievārījumu.
• Ēd ar pankokiem, uz baltmaizes, ar saldējumu un smērē iekšā tortēs tostarp.

Rūta Beirote

Zaļo tomātu ievārījums sanāk patīkami saldskābs un nebūt negaršo pēc tomātiem. Tam var piemest pāris krustnagliņu, nedaudz kanēļa. Bet, ja garšu atstāj skābenāku un pievieno nedaudz ingvera vai maigu čili, sanāk lieliska piedeva sieriem un maigākai gaļai.

Lai labi garšo!