Sestdien Latvijā būs novērojams daļējs Saules aptumsums. Kā to vērot, nekaitējot acīm

Šo var uzskatīt par nelielu aptumsumu, jo maksimālajā brīdī būs aizsegta piektā daļa Saules diametra.

Aptumsuma sākums Rīgā būs pulksten 12.52, bet maksimālā fāze, kad būs aizklāti 22% Saules diametra, būs pulksten 13.35. Galvaspilsētā tas noslēgsies pulksten 14.18.

Citās Latvijas vietās nedaudz atšķirsies gan norises laiki, gan maksimālā fāze, kas mainīsies virzienā no Latvijas dienvidaustrumiem uz ziemeļrietumiem. Krāslavā fāze būs 17%, bet Ventspilī – 25%.

Latvijā daļējie Saules aptumsumi novērojami reizi divos līdz sešos gados. Iepriekšējais daļējais Saules aptumsums Latvijā bija redzams 2021. gada 10. jūnijā, bet 2022. gada 25. oktobrī daļējo Saules aptumsumu lielākajā daļā Latvijas teritorijas nevarēja novērot nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ.

Nākamais daļējais Saules aptumsums Latvijā būs 2026. gada 12. augustā, kad Spānijā un Atlantijas okeāna ziemeļu daļā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns Saules aptumsums katrā konkrētā ģeogrāfiskā vietā ir reta parādība. Iepriekšējo reizi Latvijā tāds bija novērojams 1954. gadā, bet nākamais būs tikai 2142. gadā.

Biedrībā atzīmē, ka interesanti ir arī gredzenveida Saules aptumsumi. Latvijā šāds aptumsums būs 2039. gada 21. jūnijā.

Saules aptumsums notiek tad, kad Mēness pilnībā vai daļēji aizsedz Saules disku. Pilnīgas aizsegšanas gadījumā uz vairākām minūtēm iestājas tumsa, bet daļējas aizsegšanas gadījumā Saule atgādina apli ar robu.

Saules aptumsuma publiski novērojumi 29. martā ir plānoti Rīgā pie Latvijas Universitātes Zinātņu mājas Jelgavas ielā 3. Latvijas Astronomijas biedrība aicina aptumsumu novērot arī individuāli un dalīties ar novērojumiem sociālajos medijos, izmantojot tēmturi #saulesaptumsums.

Kā to vērot, nekaitējot acīm?

Latvijas Astronomijas biedrība atgādina, ka uz Sauli nedrīkst ilgstoši skatīties ar neapbruņotu aci un nekādā gadījumā caur binokli, tālskati vai teleskopu bez speciāla filtra, jo tas var izraisīt neatgriezeniskus redzes bojājumus.

Novērojumiem jāizmanto īpaši blīvs filtra materiāls. Šim nolūkam neder parastās saulesbrilles, kompaktdiska vai nezināmu īpašību plēves materiāls.

Visdrošākā metode ir Saules attēla projicēšana uz ekrāna. Īpaši interesanti aptumsuma laikā ir vērot Saules projicēto attēlu ar "robu". Tādi attēli veidojas caur koku ciešu zaru spraugām, caur papīra lapā izdurtiem caurumiņiem vai pat cauri virtuves putu karotei.

Ko vēl Latvijas debesīs varēs novērot 2025. gadā?

Šogad būs labi redzamas visas spožākās Saules sistēmas planētas – Venera, Marss, Jupiters un Saturns, turklāt janvārī vakara debesīs būs novērojama tā sauktā planētu parāde, kad kopā ar visām četrām spožākajām planētām ar binokli vai nelielu teleskopu varēs novērot arī Urānu un Neptūnu.

7. septembrī būs novērojams pilns Mēness aptumsums. Rīgā šī aptumsuma pilnā fāze sāksies pulksten 20.30, pusstundu pēc Mēness lēkta, bet aptumsuma maksimums būs pulksten 21.12. Aptumsuma pilnā fāze beigsies pulksten 21.53, bet daļējā fāze – pulksten 22.57. 21. septembrī Jaunzēlandē un Antarktīdā būs novērojams vēl viens daļējs Saules aptumsums.

Vairāk par to, ko šogad varēs novērot Latvijas debesīs šeit.

Bez Saules un Mēness, kā arī Saules sistēmu planētu novērojumiem Latvijas debesīs, ir arī cilvēku izraisītas parādības. Piemēram, 24. marta naktī, Latvijas, Lietuvas un citās Eiropas valstīs bija novērojama neparasta baltzila spirāle. Tā bija pēda, ko atstāj Īlona Maska "SpaceX Falcon 9″ raķetes liekā, atbrīvotā, degviela.

Arvien biežāk Latvijas debesīs tiek novērota ziemeļblāzma. Pēdējā skaistā ziemeļblāzma tika iemūžināta 21. marta naktī.  Arī Latvijā var iemūžināt skaistas ziemeļblāzmas. Vietne "Capture the Atlas"s" latviešu fotogrāfa Jāņa Paļuļa fotogrāfija iekļauta starp 25 iedvesmojošākajam ziemeļblāzmu fotogrāfijām.

Latvijas Astronomijas biedrība apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai popularizētu astronomiju.