Dzīvnieki ilgdzīvotāji! Noskaidro, kurš dzīvnieks dzīvo visilgāk

Āzijas zilonis

Izrādās, liels augums var būt saistīts arī ar garu mūžu – to apliecina ne tikai vaļi, bet arī Āzijas ziloņi, kas, savukārt, ir lielākie sauszemes dzīvnieki uz planētas. Ziloņi var sasniegt 90 gadu vecumu, ja vien to mūžu nepārtrauc kādi ārēji apstākļi. Zīmīgi, ka šie dzīvnieki ir lēnīgi, nesteidzīgi, jo laika atšķirībā no citiem sauszemes zīdītājiem viņiem šai saulē ir pietiekami daudz.  Diemžēl daudzi ziloņi nemirst dabīgā nāvē…

Grenlandes vaļi

Planētas lielākie iemītnieki – ūdenī mītošie zīdītāji vaļi –, izrādās, ir ne vien milzeņi, bet arī daudz pieredzējuši šai saulē. Balaenidae saimei piederošie Īslandes vaļi, kuru garums sasniedz 20 metrus, bet svars – no 75 līdz 100 tonnām, var nodzīvot pat ilgāk par 200 gadiem. Zinātnieki to konstatējuši, izpētot vaļa acābolus, pēc kuriem var aprēķināt dzīvnieka vecumu. Pie Aļaskas krastiem uziets valis, kura vēderā atklāts 19. gadsimtā cilvēku izgatavots medību ierocis. Iespējams, vaļi uz mūsu planētas ir visilgāk dzīvojošie zīdītāji.

Saldūdens pērlene un citi moluski

Pie dzīvām būtnēm, kuru mūžu var skaitīt gadsimtos, pieder arī moluski, ko pazīstam kā saldūdens pērlenes, kuras uzskata par iznīkstošu sugu, jo to ierastā dzīves vide kļūst arvien piesārņotāka, kā arī tās apdraud pērļu zvejnieki. Rekordgaru mūžu dzīvo arī moluski Arctica islandica  – atklājuši Bangkokas zinātnieki. Dažiem Ziemeļvelsā atrastajiem sugas pārstāvjiem pēc gliemežnīcu gredzeniem zinātnieki noteikuši 400–450 gadu vecumu. Ginesa rekordu grāmatā savulaik bija reģistrēts pie ASV krastiem 1982. gadā atrastais molusks, kas skaitījās 220 gadu vecs. Taču senāks, bet oficiāli nepiereģistrēts rekords piederējis Īslandes muzejā apskatāmajam 374 gadus vecajam moluskam. Tam pat bija piešķirts vārds kā Ķīnas imperatoru dinastijai – Min –, jo šo imperatoru valdīšanas laikā molusks arī sācis savu dzīvi. Zinātnieki molusku garo eksistenci pamato ar vielmaiņas specifiku šūnu līmenī, kas atšķiras no daudz īsāku mūžu dzīvojošām radībām.

Galapagu bruņrupuči

Apskaužami garš mūžs ir arī bruņrupučiem, kas nereti pārdzīvo savus saimniekus, kuri tos piejaucējuši dzīvei kopā ar cilvēkiem. Tomēr par rekordistu uzskata Indijas zoodārzā reiz mitušo Galapagu bruņrupuci (Chelonoidis elephantopus), kurš no šīs pasaules šķīrās 245 gadu vecumā. Sākotnēji kā mājdzīvnieku to esot iegādājies uzņēmuma East India Company vadītājs, taču 130 gadu vecumā bruņrupuci pārpircis Kalkutas zoodārzs. Vēlāk tas pārceļojis uz citiem Indijas zoodārziem. Jāpiebilst, ka bruņrupučiem aptuveno vecumu var noteikt pēc bruņām.

Ķirzakas

Tuatara (Sphenodon punctatus) ir iguānai līdzīga ķirzaka, to uzskata par vienu no šīs planētas senākajiem dzīvniekiem, kuru priekšteči mituši pirms 220 miljoniem gadu. Šīs ķirzakas var sasniegt 100 un pat 200 gadus, turklāt vēl cienījamā vecumā tās spēj vairoties un nebūt neatgādina sirmgalvjus, jo to dzīvesveids neatšķiras no daudzus desmitus gadu jaunāko ķirzaku dzīvesveida.

Jūras ezis

Pie divsimtgadniekiem jāpiepulcē arī kāds cits īpatnējs ūdens iemītnieks, kas ne pārāk patīk peldētājiem, – jūras ezis (Astropyga radiata). Sarkan adatainie jūras eži atšķirībā no citiem ūdeņos mītošajiem sugasbrāļiem esot pieskaitāmi pie rekordilgiem dzīvotājiem. Zinātnieki atraduši ezi, kura diametrs bija 19 cm un vecums varēja būt ap 200 gadiem. Turklāt, viņam bija piestiprināta plāksnīte, datēta ar 1805. gadu. Mūža ilgumu šiem dīvaiņiem nosaka pēc ķermeņa izmēra – līdz pieaugušam vecumam (2 gadiem) viņi sasniedz 4 cm diametrā, bet katru nākamo gadu paaugas par 0,1 centimetru. Pats dīvainākais, ka pat ļoti lieliem eksemplāriem biologi nespēja konstatēt ķermeņa novecošanās pazīmes. Pastāv versija, ka jūras eži varētu būt mūžīgi..

Omārs Džordžs

Stāstam par omāru, vārdā Džordžs, kurš nodzīvojis vismaz 140 gadu, protams, nav zinātnieku apstiprinājuma, taču jūras velšu restorāns Ņujorkā esot to par 100 dolāriem iegādājies 2008. gada decembrī Jaungada svinībām. Omāram palaimējies, jo, kā stāsta restorāna īpašnieks, omārs nebija iegādāts apēšanai, bet gan apmeklētāju pievilināšanai –  kā savdabīgs talismans. Pie Ņūfaundlendas krastiem nozvejotais omārs iemitināts nelielā ūdens tvertnē un nosaukts par Džordžu. Taču restorāna darbinieki šo savdabīgo eksemplāru paturēja pavisam neilgi, jo 2009. gada janvārī tas palaists atpakaļ jūrā. To pieprasīja dzīvnie­ku aizsardzības organizācija PETA, uzskatot, ka omāram jāļauj novecot tā dabiskajā vidē. Omārs Džordžs bija unikāls sava lieluma dēļ – tas svēris aptuveni 20 mārciņas jeb 9,2 kilogramus. Pēc svara varēja spriest, cik vecs viņš ir. Aprēķināts, ka Džordžs varētu būt dzimis ap 1870. gadu, jo omāri vidēji pie­ņemoties svarā par puskilogramu septiņu līdz desmit gadu laikā. Restorāna īpašnieks, kurš regulāri savam uzņēmumam iegādājās dažādus jūras dzīvniekus, apgalvoja, ka tik lielu krabi savā mūžā vēl neesot redzējis.