Iepazīsti augļu un dārzeņu sēklas, kuras var palīdzēt atrisināt veselības problēmas!

Ābolu sēkliņās

Tajās ir spēcīgi antioksidanti, kas aizsargā no infarkta un insulta. Tās satur B17 vitamīnu, kas uzlabo apmaiņas procesus, kam piemīt pretvēža īpašības un kas mazina nogurumu. Galvenais — ēd ābolu sēkliņas ar mēru, jo tās sa­tur indīgu vielu glikozīdu amigdalīnu, kas kuņģī sašķeļas un tad izdalās zilskābe. Tāpēc dienā drīkst apēst tikai 5-6 sēkliņas. Tās ir nevis jānorij veselas, bet gan rūpīgi jāsakošļā.

Ābolu sēkliņu bioloģisko spēku izmanto su-džok terapijā. Tās pieliek pie noteiktiem punktiem plaukstās un pēdās, kas atbilst slimajam orgānam, nostiprina ar plāksteri vai piesaitē. Uzskata, ka sēkliņas izvelk negatīvo enerģiju no slimā orgāna. No hipotireozes, joda deficīta organis­mā, var paglābt ābolu sēkliņu pulveris. Ap­ce­p sēkliņas uz pannas vai izkaltējiet ce­peškrāsnī, samaliet tās un pievienojiet pū­dercukuru, attiecībā 1:1 — pulveri lieto pa tējkarotei dienā.

Ķirbju sēkliņas

Tās satur daudz triptofānu, kas orga­nismā pārvēršas serotonīnā, kas savukārt  veicina labu miegu. Ķirbju sēkliņas bagātas ar magniju, kas vērtīgs sirdij un ir dabisks vēdera izejas mīkstinātājs. Dienas gaitā apēstajās ķirbju sēkliņās esošais augstais viegli sagremojamā proteīna līmenis stabilizē cukura daudzumu asinīs, bet normāls cukura līmenis palīdz zaudēt liekos kilogramus. Sēkliņās esošās omega -3 taukskābes pa­līdz samazināt prostatas labdabīgo hipertrofiju. Ķirbju sēklas bagātas arī ar cinku — mi­nerālu, kas aizsargā prostatu, tādēļ šīs sēkliņas ir ideāla uzkoda vīrieša vese­lības uzturēšanai. Prostatas slimību pro­filaksei apēdiet ap 60-70 sēkliņām die­nā. Tās ma­zina arī risku saslimt ar pros­tatas vēzi.

Ķirbju sēkliņas palīdz arī cīņā ar pinnēm, jo pie pinnēm organismā parasti ir zems cinka līmenis. Apēdiet dienā pa 60-70 sēkliņām. Ķīnā ķirbju sēkliņas uzskata par līdzekli pret depresiju. Ķirbju sēkliņas satur linolēnskābi, kas stiprina artērijas. Ja tās lieto pēc ēšanas, tad tiek uzlabota kuņģa un zarnu trakta darbība. Tās ir labs dzelzs avots, kas labvēlīgi iedarbojas uz asinīm un organismu uzlādē ar enerģiju. Ķirbju sēklas ir lielisks šķiedrvielu avots. Tās uztur skābes līdzsvaru organismā, bet daudzi produkti šo skābes līmeni paaug­stina. Sekas tam var būt sāpes un slimības. Ķirbju sēkliņas ir labs prettārpu līdzeklis. Tās satur aminoskābi kukur­bitīnu — tārpu indi, kura cilvēka organismam ir ne­kaitīga. Lai atbrī­votos no tār­piem, 3 die­nās bro­kastīs apēdiet 100 g sēkli­ņu, uz­dzerot šķidrumu.

Kabaču sēkliņas

Kabaču sēkliņu īpašības līdzīgas ķirbju sēkliņu īpašībām, arī tās iz­manto tārpu izdzīšanai. Kabaču sēkliņas atbrīvo no bez­miega, depresijas, uzbudināmības, mazina spriedzi un bailes. Izkaltē sēkliņas karstā ce­peš­krāsnī un apēd katru dienu pa 20-30 sēkliņām.

Arbūzu sēkliņas

Arbūzu sēkliņas pēc sastāva lī­dzīgas kabaču sēkliņām, bet tās satur vairāk cinka un selēna. Sēkliņas pa­ātrina matu un nagu augšanu, ādas reģenerāciju. Ja sēkliņas ēd bieži, tad no organisma tiek izvadīta urīn­skābe, un nav jābaidās no nier­akmeņiem.

Sezama sēkliņas

Sezama sēkliņas ir ļoti populāras, īpaši Āzijā. Tās ir lielisks mangāna, vara, kalcija, magnija, dzelzs, fosfora, cinka, B1 vitamīna un šķiedrvielu avots. Tajās ir arī daudz fi­tosterola, kas mazina holesterīna līmeni as­i­nīs, stiprina imūnsistēmu un mazina saslim­šanas risku ar daža veida ļaun­da­bīgiem audzējiem. Sezama sēkliņas var pievienot salātiem, gaļas, dārzeņu ēdieniem, arī mai­zes izstrādā­ju­miem. No tām gatavo sezama pastu, ko lieto ar krekeriem un izmanto austrumu ēdienu pagatavošanā.

Kaņepju sēkliņas

Kaņepju sēkliņām piemīt pretiekaisuma iedarbība, tās mazina holesterīna līmeni asinīs, stiprina matus, nagus un ādu. Kaņepju sēklas ir brīnišķīgs polinepiesātināto tauku, kā arī omega-3 un omega-6 taukskābju avots. Tās satur B1, B2 vitamīnus, fosforu, kāliju, magniju, kalciju, dzelzi, cinku un varu.

Magoņu sēkliņas

Sīciņā magoņu sēkliņa satur lielu dau­dzumu vērtīgu vielu: dzelzi, kāliju, šķiedr­vielas, kalciju, magniju, vitamīnus A, C, D, E. Šīs sēkliņas satur eļļas, kas nepie­cieša­mas sirds un asinsvadu sistēmas veselībai un elastībai. Tās palīdz uzturēt redzes asu­mu. Magoņu sēkliņas rada šķēršļus pie ne­labvēlīgu veidojumu rašanās organismā. Tās labvēlīgi iedarbojas uz gremošanas procesu. Visbiežāk tās pievieno konditorejas un maizes izstrādājumiem vai saberž ar sviestu un pi­pariem un lieto uz sviestmaizēm.

Ceļmallapu sēkliņas

Ceļmallapu sēkliņas palīdz pie neaug­lības, ja to izraisījuši iekaisuma procesi olvados. Sēkliņu novārījums tos labi attīrīs. Tas palīdz arī pie vīriešu neauglības hormo­nālās nepietiekamības gadījumā. Novārījums palīdz arī sievietēm klimaksa periodā. Ēdamkaroti sēklu aplej ar glāzi ūdens un vāra 5 minūtes. Atdzesē, izkā­š un lieto pa 2 ēdamkarotēm 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Burkānu sēklas

Burkānu sēklas samaļ pulverī un lieto pa gramam 3 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas. Tas palīdz izdzīt akmeņus un smiltis no nierēm, aknām, žultspūšļa. Tās ir arī brī­nišķīgas zāles pie bronhīta, īpaši, ja tas ir hroniskā formā. Pagatavo šādu uzlē­jumu: ēdamkaroti burkānu sēklas aplej ar glāzi deg­vīna, tur 7 dienas siltā vietā. Dzer pa ēdamkarotei 3 reizes dienā tukšā dūšā 1-2 stundas pirms ēšanas. Burkānu sēklas iz­manto arī kā tārpu izdzīšanas līdzekli. Tēj­karoti sēklu aplej ar glāzi auksta ūdens un pavāra dažas minūtes. Ļauj pastā­vēt. Dzer kā tēju pusstundu pirms vaka­riņām. Parazītu izdzīšanas kursa laiks — 2 mēneši.

Kāļa sēklas

Kāļa sēklas lieto pret dizentēriju un dzel­teno kaiti, kā arī potences paaugstināšanai.

Ķimeņu sēklas

Ārstnieciskos nolūkos ķimenes izmanto pie gremošanas traucējumiem, apetītes stimu­lēšanai. Tām piemīt spējas palielināt kuņģa sulas sekrēciju, novērst rūgšanas procesus zar­nu traktā. Ķimenes ir efektīvs līdzeklis pie žultspūšļa, aknu slimībām un kolikām. Tās lieto arī kā nomierinošu līdzekli. Arī pie sirds un asinsvadu problēmām. Bērniem bieži viena no problēmām ir meteorisms, un ķimeņu tēja lieliski novērš vēdera uzpū­šanos. Tā palīdz arī jaunām meitenēm pie men­struālām sāpēm. Ķimeņu sēklas palīdz pie bronhīta un plaušu iekaisuma. Norma — 0,5 tējkarotes dienā.

Pētersīļu sēklas

Ja ir sirds nepietiekamība, tad 2 – 3 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas lieto pa 0,5 g pētersīļu sēklu pulvera. Tas palīdzēs cīņā ar tūsku. Ja ir problēmas ar nierēm, tad pē­tersīļu sēklas lietot nedrīkst. Pētersīļu sēklu uzlējums ir labs urīndzenošs līdzeklis, to lieto pie cistīta, artrīta, nierak­meņu, aknu sli­mī­bām, tūskām.

Diļļu sēklas

Diļļu sēklu uzlējums — brīnišķīgs lī­dzeklis pie sāpēm kuņģī un zarnu traktā, pie artrozes un žultsakmeņu slimības. Tas uzlabo arī gre­mošanu un rosina ēstgribu pēc slimībām. Ja ir iekaisuma procesi nierēs, izmanto karstu diļļu uzlējumu. Uzlē­juma pagatavo­šana: 2 karotes sasmalcinātas diļļu sēklas aplej ar 2 glāzēm vāroša ūdens, nostādina 10 minūtes, izkāš. Tā ir divu dienu norma. Diļļu uzlējumu iesaka lietot arī pie bezmiega — kā nomierinošu līdzekli. Ja mātei, kas baro bēmu ar krūti, sāk zust piens, palīdzēs diļļu uzlējums. Var lielot arī šķips­niņu diļļu sēklu pulvera — tikai pirms ēšanas.

Koriandra sēklas

Koriandra sēklu uzlējumu lieto pie kuņģa, zarnu trakta, aknu, žultspūšļa slimī­bām. Tēj­karoti sēklu aplej ar glāzi verdoša ūdens, patur 30 minūtes, izkāš. Lieto pa 2 ēdam­karotēm 3 reizes dienā pusstundu pirms ēša­nas. Koriandrs palīdz cīņā ar aizcietējumiem. Nonākot zarnu traktā, tas uzbriest, tādējādi uzlabojot zarnu trakta peristaltiku. Tas arī mazina sāpes locītavās. Linolskābei un palmi­tīnskābei, ko satur koriandrs, piemīt pret­ie­kaisuma iedarbība. Tāpēc koriandra ek­straktu izmanto reimatisko slimību ārstniecībā — sāpju mazināšanai. Vislabāk koriandru izmantot svaigā veidā salātos, ēdienu pārkaisīšanai. Koriandra sēk­liņas palīdz atbrīvoties no alkohola sma­kas un palēnina apreibšanas procesu. Ja pirms ballītes apēdīsiet vīnā mērcētas korian­dra sēklas, tad no rīta jūs nemocīs paģiras, bet vienā reizē nedrīkst apēst vairāk nekā 4 g sēklu.

Vīnogu kauliņi

Vīnogu kauliņi stiprina asinsvadus, nor­malizē asinsspiedienu, mazina holesterīna līmeni asinīs. Visvērtīgākie ir kauliņi no sar­kano vīnogu šķirnēm, jo tie satur kate­hīnus, luteīnus, kvercetīnu, lielu daudzumu antiok­sidantus, kas veicina organisma atjau­nošanos un audzēju profilaksi.