"Kondoms" cēlies no ārsta uzvārda un citi pārsteidzoši fakti par izsargāšanos

1-5

Eksistē vēl viens ēģiptiešu dokuments, Ebersa papiruss, kur aprakstīta tamponu lietošana no sasmalcinātu akāciju lapu, medus un kanēļa maisījuma. Kā tamponus antīkās ēģiptietes izmantoja arī jūras aļģu sūkļus, kas iepriekš tika piesūcināti ar etiķi.

Aristotelis piedāvāja sievietēm ieziest ārējos dzimumorgānus ar ziedi no svina vai vīraka ar olīveļļu vai ciedru eļļu, savukārt Hipokrāts ieteica apskaloties ar savu urīnu.

Pretapaugļošanās līdzekļi bija aizliegti senajiem ebrejiem. Izņēmums bija meitenes līdz 12 gadu vecumam un mātes, kuras ar krūti baroja bērnu. Viņām ieteica ievietot sūkļus un dzert dzērienu no oleosveķiem.

Ievērojamie sengrieķu ārsti Dioskorīds un Galēns kā pretapaugļošanās līdzekli ieteica dzert šādu augu novārījumus: purva pipar­mētras, savvaļas burkānu, kadiķa, kā arī vī­to­­la un papeļu mizas uzlējumus.

Sorans no Efesas piedāvāja sievietēm ieziest ārējos dzimumorgānus ar vecu olīv­eļļu, balzamkoka etiķi, ciedra sveķiem, sve­ķiem vīnā un mitru alaunu.

6-10

Tamponus no kāpostiem ar nagaiņu fekālijām un ausu sēru lietoja arābu sie­vietes. Izmantoja arī tamponus no granāt­ābolu mīkstuma un kokvilnas, iepriekš pie­sūcinātus ar narkotiskiem līdzekļiem. Tukšā dūšā sievietes ēda zirņus, bet pēc dzi­mumakta intensīvi lēkāja.

Senajā Ķīnā makstī ievadīja dzīvsudraba un eļļas maisījumu, kā arī gatavoja mai­sījumu no granātāboliem un ciedru sveķiem.

Indiešu sievietes pēc dzimumakta apmaz­gājās citrona un sarkankoka novārījumā.

Maiju, acteku un inku civilizāciju sievietes lietoja dioskoreja auga sakņu izvilkumu. Čeroki cilts indiāņu sievietes košļāja indīgā velnarutka sakni, bet šošonu cilts sievietes ēda Paragvajas zāles pulveri, uzdzerot ūdeni. Indiāņu sievietes četras dienas pēc dzi­mum­akta nepārtraukti košļāja arī pētersīļus.

Šrilankā sievietes, ja nevēlējās, lai iestā­jas grūtniecība, ēda papaijas augļus.

11-15

Malaizijas sievietes vairākas dienas pēc menstruācijām dzēra negatavu ananāsu sulu.

Klusā okeāna un Javas salu sievietes dzēra negatavu kokosriekstu sulu.

Ziemeļamerikas sievietes dzēra dadža tēju un ingvera novārījumu, bet Dien­vid­ame­rikas sievietes priekšroku deva diev­krēsliņu, zirņu un āmuļu sulām.

Slavenais Kazanova savās mīlas rotaļās izmantoja makstī ievadītu citrona miziņu. Viņš izmantoja arī prezervatīvus no govs, teļa vai kazu zarnām.

Lielbritānijā 19. gs., lai izsargātos no grūt­niecības, sievietes makstī ieva­dīja C vitamīnu.

16-20

Sievietes Eiropā viduslaikos izmantoja tamponus, kas piesūcināti ar etiķskābi, dzēra kadiķa novārījumu vai eļļu, majorāna tēju, ēda ceļmallapu pulveri. Viduslaiku Eiropā kristīgā baznīca bija stingri aizliegusi lietot pretapaugļošanās līdzekļus. Taču pēc Ame­rikas atklāšanas Eiropu pārņēma sifiliss. Pirmais eiropiešu ārsts, kas ieteica izmantot speciālus maisiņus, kurus uzvelk uz dzi­mumlocekļa, lai izsargātos no sifilisa, bija itāļu anatoms Fallopio. Viņš izgudroja linu auduma apvalku vīrieša dzimum­lo­cek­lim.

Interesanti, kā radās vārds "kon­doms"? Vieni uzskata, ka no latīņu vārda "condus", kas akuzatīvā skan "condum". Šī vārda jēga ir plaša: sargātājs, savācējs, aizsargs pret kaut ko. Savukārt citi uzskata, ka no daktera Kondoma, kurš bija Anglijas karaļa Kārļa II personīgais ārsts, uzvārda. Karalis pavēlēja viņam izdomāt kaut ko, lai izsar­gātos no sifilisa. Ārsts ieteica izmantot ar eļļu ieziestas uzmavas no aitu zarnām. Šo izgudrojumu aristokrātija ātri vien sāka iz­mantot kā pretapaugļošanās līdzekli, bet, tā kā tos izmantoja vairākkārtīgi, tad sifiliss turpināja izplatīties.

Pirmie prezervatīvi no gumijas parādījās 19. gs.— pēc gumijas vulkanizācijas pro­cesa atklāšanas. Tos izgudroja amerikāņu ķīmiķis Gudjiers.

Pirmo sieviešu prezervatīvu izgudroja Senajā Romā no kazas urīnpūšļa.

Leģenda vēsta, ka valdnieks Minoss jau 3000 gadus pirms Kristus dzimšanas izgud­roja prezervatīvu no āža urīnpūšļa, lai sieva neuzzinātu par viņa sānsoļiem.

21-25

Kairas Nacionālajā muzejā glabājas vissenākais prezervatīvs, kādus, pēc ēģip­tiešu zinātnieku domām, izmantoja faraons Tutanhamons.

Senajā Romā arheologi kādā templī atrada dzeltenīgus, nedaudz grumbuļainus, vienā galā noslēgtus cilindrus. Sākumā pie­ņēma, ka tās ir glāzes. Bet, veicot analīzes, uz to sieniņām atrada spermatozoīdu palie­kas. Tie bija pagatavoti no sveķiem, apstrā­dāti ar speciālu vielu, lai neliptu pie ģeni­tālijām. Ar laiku šie cilindri pārakmeņojās. Leģionāri, lai izsargātos no veneriskajām slimībām, izgatavoja prezervatīvus no no­galināto ienaidnieku muskuļaudiem.

Pārtraukto dzimumaktu pirmo reizi prak­tizēja Bībeles Onans, kurš, kopojoties ar brāļa sievu, sēklu izkaisīja zemē, tādejādi izmantojot visvecāko dzimstības regulēšanas paņēmienu. Tāpēc arī plaši izplatītais termins "onānisms" patiesībā tiek lietots nepareizi.

Taču viena no leģendārākajām Viduslaiku kontracepcijas metodēm bija tikumības jeb šķīstības jostas. Tai bija sarežģīta kons­trukcija, kas sastāvēja no ādas, metāla un viltīgām atslēgām. Mēģinot atvērt "svešas durtiņas" ar mūķīzeri, iedarbojās mehānisms, kas "nokoda" gabaliņu metāla no tā. Pēc šo trofeju skaita vīrs uzzināja, cik reizes sieva bija tuvu nodevībai. Jostu masveida ra­žo­šana sākās 16.gs., bet īpašu popu­laritāti tās iekaroja Itālijā. Vislabākās jos­tas gatavoja Venēcijā un Bergamo. Tās aiz­ka­vēja sievieti arī no priekšlaicīgiem dzi­mumsakariem.

Pirmās pretapaugļošanās tabletes parā­dījās ASV, 1960.gadā.