Padomi, kā cīnīties ar zemu pašapziņu

Cik augsta ir tava pašcieņa?

Vai vari iztēloties savu draudzeni vai paziņu, par kuru domā, ka viņai ir zema pašapziņa? Paanalizē – kā tu zini, ka viņai ir zema pašapziņa? Kā tas izpaužas šīs sievietes uzvedībā, stājā, sarunās ar viņu? Atbildot uz šiem jautājumiem, tev kļūs skaidrāks, kā vari paanalizēt sevi. Ja daudz laika tērē, satraucoties par to, kāda esi, ko citi par tevi domā, bieži jūties neiederīga, klusībā pie sevis bieži kritizē sevi par kaut ko vai arī salīdzini ar citiem, allaž secinot, ka tie citi vai citas par tevi ir labākas, tas varētu būt signāls, ka tava pašapziņa ir zema. Katrai var būt garastāvokļa svārstības, bet vajadzētu sevi pavērtēt kopumā – ar kādām domām dzīvo ikdienā. Ja parasti esi ar sevi apmierināta, tikai šad un tad tev ir slikts garastāvoklis, tikai šad un tad nejūties par sevi gana pārliecināta, viss ir kārtībā. Ja tu pati sev vispār patīc, vari pasmieties par sevi, kad kaut kas neizdodas, spēj ikdienā darīt to, kas tevi iepriecina, tev ir pietiekami augsta pašapziņa.

Vai visu laiku pašcieņa jānotur?

Viens no nozīmīgiem aspektiem, kas pašapziņu var graut arī pieaugušā vecumā, ir vide, apkārtējo attieksme. Un tā Latvijā kopumā nekādi neveicina labas pašapziņas stiprināšanu. Vai tev nemitīgi jāpiestrādā, lai savu pašapziņu turētu pienācīgi augstu? "Ja sevi pamatā pieņem kā labu un vērtīgu cilvēku, tātad vai nu tava pašcieņa ir bijusi gana augsta, vai esi veiksmīgi pārvarējusi zemu pašcieņu un vairs neciet no emocionālajām grūtībām, kas saistītas ar to. Tev nav vajadzības nemitīgi piedomāt par pašapziņas celšanu. Tomēr katrā dzīves posmā tev vajadzētu apzināties, vai nepastāv kāds spiediens no malas, piemēram, ģimenē, no drauga vai arī darbā, kas tev neļauj realizēties dzīvē tā, kā vēlies. Jo tas, gluži nemanot – pilinot negatīvo domu par sevi kausā pa pilienam vien –, pašapziņas svarus ar laiku var nosvērt uz negatīvo pusi. Tev arī vajadzētu sevi pazīt tik labi, lai tad, ja piedzīvo ko negatīvu, saproti, kādas ir pazīmes, ka esi zaudējusi iekšējā līdzsvara izjūtu, ka tavas pašapziņas līmenis ir krities. Tad ir apzināti jāpārdzīvo zaudējums vai jāsaprot, kas pašapziņu pazeminājis, un tikpat apzināti jāmēģina iekšējo līdzsvaru atjaunot," skaidro Melānija Fenela.

Hot and Sexy. Kas vēl?

Sabiedrība un mediji pārāk lielu nozīmi piešķir ārējam izskatam, to dēvē arī par Hot and Sexy aspektu. Tas nosaka, ka mūsdienās sievietei jābūt ļoti tievai un skaistai, bet realitātē lielākā daļa šiem stingrajiem parametriem neatbilst. Tas patiešām ļoti kaitē sieviešu pašapziņai kopumā. Žurnālos publicētās fotogrāfijas ir apstrādātas, lai sieviete izskatītos perfekti. Lai arī visas lasītājas to zina, daudzām šīs fotogrāfijas rada grūtības pieņemt sevi tādu, kāda esi. Tāpēc sievietēm ir īpaši jāpastrādā ar sevi, lai izveidotos iekšēja pārliecība, ka katra var būt atšķirīga. Jāpiedomā, ka nevajag ticēt visam, ko piedāvā skaistumkopšanas industrija. Piemēram, ka pretgrumbu krēmi jāsāk lietot jau no 25 gadu vecuma, citādi būs par vēlu! Domāju, ka tas ir ļoti depresīvs dzīves modelis – visu savu enerģiju tērēt, lai uzlabotu savu izskatu, zaudētu svaru un izveidotu ideālu ķermeņa formu. Ne jau tikai ārējais izskats ko pasaka par sievieti, tas nav galvenais! Turklāt pārliecība, ka izskats ir vissvarīgākais, un ačgārnās domas un jūtas, kas tai seko, patiešām grauj sieviešu pašapziņu.

Kāda ir zema  pašcieņa?

Ar zemu pašcieņu neviens nepiedzimst. Tā arī nav kaut kas tāds, kas mums katram noteiktā daudzumā piemīt, jo pašapziņa veidojas un mainās dzīves laikā. Par zemu pašcieņu var runāt, ja kopumā skaties uz sevi negatīvi. Zema pašcieņa ir dzīves laikā apgūtu noturīgu negatīvu pārliecību par sevi komplekts, kas balstās pieredzē. Kad pamata priekšstati agrīnajā pieredzē par sevi iegūti, tie veido pieredzi un rīcību nākotnē. Tu, iespējams, vari atcerēties, ka, piemēram, vecāki tevi jau mazu aizsūtīja pie vecmāmiņas, lai viņa audzina, vai arī – kāds no vecākiem, brāļiem vai māsām apsaukāja. Tie var būt arī notikumi skolā, kas pamatos sagrāvuši pašcieņu. Taču zemu pašcieņu var būt veidojuši arī citi cēloņi – tavā dzīvē ir trūcis uzslavu, atzinības, mīlestības, uzmanības. Tev bērnībā neviens nesniedza to siltumu un pozitīvisma devu, kas katram cilvēkam vajadzīga, un tas izveidoja tavas negatīvās pārliecības par sevi – ka neesi nekā vērta. To apjaust bez speciālista palīdzības var būt grūti. Turklāt ir sabiedrības, kurās cilvēka zema pašcieņa ir teju norma. Tāda ir šīs sabiedrības uzbūve, un tā ir noturīga sistēma, kurā cits citu vairāk cenšas gremdēt, nevis celt.

Kā tu dzīvo ar  zemu pašcieņu?

Pašcieņa ir veids, kā tu sevi uztver, viedoklis par sevi, par savām vērtībām, kā sevi redzi kā cilvēku, kā novērtē savas prasmes. Ja jūties nevērtīga, tas bojā tavu dzīvi dažādos aspektos. Bet jādzīvo taču kaut kā ir. Un tad tu izstrādā savu stratēģiju – savus dzīvošanas noteikumus, kas sievietēm ar zemu pašcieņu ir līdzīgi. Proti, vai nu tu kļūsti par perfekcionisti, vai arī tevī ir liela vajadzība pēc atzinības un/vai kontroles pār visu. Tātad – tu ļoti uzmanīgi seko līdzi, lai neiekļūtu situācijās, kad sāc sevi kritizēt un salīdzināt. Šāda stratēģija bieži ir veiksmīga. Īstermiņā. Jo visu laiku saglabājas risks, ka tomēr nespēsi visu paveikt perfekti, kādu rītu nepavisam neizskatīsies perfekti, nespēsi visu un visus izkontrolēt, nesaņemsi atzinību no sava mīļotā vai draudzenēm. Ko tad tu dari? Centies no tā brīža būt vēl perfektāka, kontrolēt vēl centīgāk, lai tikai neviens neierauga, kāda (nevērtīga, muļķīga, nesmuka – tā saka tava pārliecība!) esi. Šis risks, ka teju kaut kas notiks, var radīt tevī trauksmi, no kuras līdz dažādiem traucējumiem, tostarp depresijai, nav tālu. Jo – ja ir nedrošība, dabiskā reakcija uz to ir trauksme. Tu jau iepriekš sāc baidīties, ka kaut ko nespēsi, kļūdīsies, jo tāda nu tu esi. Piemēram, tev ir jāuzstājas. Tu jau iepriekš sāc satraukties, vai neizgāzīsies. Ar sevis šaustīšanu vari nodarboties tik ilgi, kamēr beigu galā aizsūti e-pastu, ka nevari uzstāties, jo esi saslimusi. Šādi zema pašcieņa pati sevi uztur pie dzīvības. Katru lietu, kas tev neizdodas, īpaši ievēro, ieraksti savās domās. Bet katru veiksmi noraksti kā sagadīšanos. Tā kā pašcieņu nosaka pieredze, tev jāiemācās domāt par sevi un rīkoties pilnīgi pretēji. Proti, kad automātiskās domas ienāk prātā, jāiemācās tās apšaubīt, jāmēģina reālistiskāk izvērtēt sevi, atrast dzīves lomas, kurās neesi tik prasīga pret sevi. 

Kur likt negatīvās domas par sevi

Vari mēģināt spert soļus pretim labākam pašvērtējumam kopā ar kādu pašpalīdzības grāmatu. Bet vislabāk to darīt ar speciālistu. Beidzamajā laikā zemas pašcieņas pārvarēšanā par ļoti efektīvu atzīst kognitīvi biheiviorālo terapiju. Šogad arī Latvijā to piedāvā kā pamatmetodi psihoterapijā. Parasti vajadzīgas 10–20 sesijas, bet var nākties strādāt arī ilgāk. Būs jāpilda mājasdarbi, jo jaunās idejas par sevi tu spēsi līdz kaulam akceptēt, tikai iegūstot jaunu pieredzi. Tikai izmēģinot rīkoties citādi un pārliecinoties, ka – jā, patiešām tavas negatīvās pārliecības par sevi bija aplamas. Realitātē tu esi citāda – pietiekami laba, veiksmīga, smuka, gudra. "Cik ātri izdosies pārvarēt zemu pašcieņu, atkarīgs no cēloņiem un no tā, cik ilgi tu dzīvo ar bezcerības izjūtu par sevi. Tomēr, kad tev izdevies iegūt labu sajūtu par sevi, brīžos, kad dzīvē atgadīsies kaut kas nepatīkams, tā var nosvērties atpakaļ – tur, kur valda negatīvās domas par sevi. Īpaši, ja pārliecība, ka neesi neko vērta, tev ir bijusi uzmācīga un sena. Tad to nevar tik vienkārši izdzēst no sava prāta. Negatīvās domas par sevi atkāpjas, bet kaut kur smadzenēs paliek. Ir labi, ja apzinies, ka negatīvās domas par sevi no apziņas pavisam izdzēst nav iespējams. Un vienlaikus apzinies: ja jau reiz esi mērķtiecīgi strādājusi ar sevi, lai pārvarētu savu zemo pašapziņu, tu varēsi to paveikt vēlreiz, turklāt vieglāk un ātrāk, jo tev jau ir vajadzīgās zināšanas un prasmes, kā ar sevi strādāt. Dažkārt tas tev var izdoties saviem spēkiem, dažkārt labāk meklēt speciālista palīdzību. Galvenais – nepalikt stāvoklī, kad zema pašcieņa nosaka tavu dzīvi," skaidro Melānija Fenela.