"Vairs nejūtos kā agrāk." Kristīne Virsnīte par pārmaiņām, ko nes perimenopauze

"Man tūlīt būs 43 gadi, un patiesībā es esmu sākusi izjust, ka kaut kas manā dzīvē ir mainījies, un tas ir saistīts ar vecuma posmu, kurā es esmu," teic Kristīne Virsnīte.

Beidzamo trīs četru gadu laikā viņu perimenopauzes tēmā ievilināja sociālo mediju vide. "Par šo tēmu Amerikā ļoti plaši diskutē. Šobrīd, man šķiet, ir pats, pats "karstums" – tiek sarakstītas grāmatas, ārsti runā par šo un skaidro, kas tas ir. Arī tādas lielas personības kā Opra Vinfreja saka – hei, šī ir ļoti svarīga tēma mums, sievietēm, kāpēc mēs par to nerunājam, kāpēc tas tiek noklusēts?

Man šķiet, tas arī saistīts ar Amerikas vēlmi visu izārstēt. Nereti sievietēm tiek izrakstīti antidepresanti šajā posmā, lai gan patiesībā, iespējams, ir vajadzīga pavisam cita pieeja," stāsta Virsnīte.

Viņa uzskata, ka uz perimenopauzi nevajadzētu skatīties tikai kā uz trendīgu tematu, bet gan kā uz dzīves aktualitāti. "Mēs beidzot esam par to sākuši runāt, jo ļoti daudzas sievietes to piedzīvo vienatnē."

Kristīne novērtē sociālu mediju pienesumu tēmas aktualizēšanā. "Tas, ko Zanda [Zariņa-Rešetina] un Inga Spriņģe dara – milzīgs izglītošanas darbs, kas ļoti noderīgs, jo tas, ko rāda pētījumi, nereti sievietes informāciju iegūst lielākoties no interneta un draudzenēm, bet speciālisti nez kādēļ ir otrajā plānā, lai gan vajadzētu būt citādi," saka Kristīne.

"Tas, ko mēs patiesi varētu darīt, ir rūpēties par savu fizisko ķermeni, kaut vai regulāri apmeklēt ginekologu.

Arī es devos pie savas ginekoloģes izrunāt šo tēmu. Par laimi, man ir brīnišķīgas attiecības ar viņu, ne visām sievietēm tā ir paveicies." Un lielais jautājums ir: ko tu vari izdarīt ar dzīvesveida izmaiņām. "Es arī sāku izjust noteiktus simptomus. Es aizgāju arī pie neirologa, jo man šķita – tā smadzeņu migla… Vai kaut kas nevelk uz demences pusi. Ieeju istabā – es taču pēc kaut kā nācu, kāpēc es te esmu? Es saprotu, es arī studēju un tā ir milzīga kognitīvā slodze, iespējams, arī tas varētu būt iemesls.

Arī miega izmaiņas. Es vienmēr esmu gulējusi ļoti brīnišķīgi, bet pēkšņi pamostos un domāju – jāceļas augšā, bet izrādās, ka ir tikai viens naktī. Kas īsti notiek?

Tāpēc ir svarīgi, ka mēs aizejam pie ārsta un runājam, mums ir speciālists, bet mēs varam arī gatavoties ar dzīvesveida izmaiņām," stāsta Kristīne.

Viņa pievērsusies savai fiziskajai veselībai. "Divas trīs reizes nedēļā dodos uz sporta zāli, man ir spēka treniņi – svaru cilāšana. Vēl es vingroju. Man ir trīs četri treniņi nedēļā. Un es jūtos daudz, daudz labāk."

Fiziskā veselība, kā uzskata Virsnīte, ir ciešā sasaistē ar sievietes psihisko veselību – to, kā mēs šo posmu izjūtam.

Nolūkā izprast savu ķermeni un justies labi Kristīnei ir svarīgi veikt asins analīzes. Tajās atklājies, ka viņai nav bijis optimāls D vitamīns, kam nav tieša sakara ar perimenopauzes simptomiem. "Jāskatās, kas ir ar dzelzs līmeni un B grupas vitamīniem, magniju. Šo visu var pārbaudīt asins analīzēs.

Man ir tāds pamats, lai es fizioloģiski justos labi, un tas ir balstīts asins analīzēs, nevis manās iedomās."

Kā stāsta Kristīne, pētījumos parādās dati par to, ka perimenpauzes laikā sievietes vairs nejūtas viņas pašas, sevi īsti neizprot. "Vēl, kas ļoti parādās, ir izmaiņas attiecībās. Jo tas, kā mēs izjūtam sevi, ietekmē to, kā mēs veidojam attiecības. Iespējams, seksuālās dziņas samazināšanās var ietekmēt attiecības kādā virzienā. Jautājums – vai mēs varam ar savu partneri par to brīvi runāt. "Hei, tas nav par tevi. Tas ir par to, kā es jūtos šobrīd, es izjūtu sevi citādāk."

Pētījumos parādās arī jauns termins – perimenopauzes depresija. "Speciālisti saka, ka šeit ir vajadzīgi antidepresanti vai šāda veida ārstēšana, bet patiesībā, iespējams, ir jāmazina menopauzes simptomu ietekme, jo tas, ko sieviete izjūt perimenopauzē, ir menopauzes simptomi."

Kā Kristīnes vīrs Kaspars uztver šo tēmu? "Tas ir skaidrošanas darbs arī, man šķiet, pašai. Vispirms izprast sevi – kas ar mani notiek, kā es to izjūtu un ko es vispār varu lietas labā darīt. Arī sarunas par to, ka mēs īstenībā novecojam, un tā ir normāla mūsu ikdienas daļa. Man šķiet, šādas sarunas viņš uztver ļoti sakarīgā veidā, jo ne jau es viena novecoju. Nav tā, ka pēkšņi es kļūstu vecāka, bet viņš – mūžīgi jauns. Viņš arī kļūst vecāks, un viņam parādās citi izaicinājumi.

Pusmūžā vēlreiz parādās jautājumi par pašvērtību, ko es dzīvē esmu izdarījis vai sasniedzis." Šādi jautājumi ienāk arī Virsnīšu sarunās. "Tie ienāk arī attiecībās, un tad ir jautājums – kā mēs to risinām. Pagaidām nav atklāts nekas labāks par sarunām. Tas ir labākais, ko mēs mājās varam darīt," saka Kristīne.

Pilnais raidījums:

Ja arī tev ir pieredze vai pārdomas par sarunu šovā runāto, aicinām dalīties ar savu viedokli šā raksta komentāros. Raidījuma mērķis ir vairot toleranci un izpratni sabiedrībā.

"tv3.lv" aicina būt iecietīgiem un empātiskiem kā reālajā, tā digitālajā vidē, rakstot komentārus. Atgādinām, ka arī komentāros pausto viedokli un tā rakstītājus regulē normatīvie akti.

Piesaki savu "ziloni" – tēmu, par kuru vēlētos dzirdēt kādā no 8. sezonas raidījumiem!

Projektu " Zilonis studijā" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Zilonis studijā" saturu atbild SIA All Media Latvia. #SIF_MAF2025