Uz saturu

Precību šova pretendentu kinoscenāriju cienīgie mīlas stāsti: Vecāki mani spieda pārtraukt grūtniecību

FOTO: Flickr.com FOTO: FOTO: Flickr.com Viņi visi ir pazīstami jau ilgu laiku – tāda ir Tv3 Precību šova pretendentu, ar kuriem vari iepazīties šodien, kopīgā mīlas stāstu iezīme. Līgavas vecāku pretestība pāra attiecībām, bildinājums Tatros un attiecības starp skolotāju un audzēkni. Lasi un izvēlies savu favorītu!

2015. gada 11. augustā 13:27

Ilva un Kaspars

FOTO: konkursa foto
FOTO: FOTO: konkursa foto

No vecāku pieteikuma vēstules

Klasesbiedru ģimeņu tradīciju turpinātāji

Kopā Kaspars un Ilva dzīvo jau 10 gadus. Audzina dēlu Jēkabu Tomu (9 gadi) un Kristīni Martu (3 gadi). Ilva izmācījusies par skolotāju, bet Kaspars par ugunsdzēsēju glābēju. Abi ir radīti viens otram, jo spēj uzjautrināt un iepriecināt gan sevi, gan savus draugus un ģimeni. Kaspars ar Ilvu mācījās kopā pamatskolā, pēc tam, mācoties vidusskolā, daudz brīvajā laikā atpūtās kopā. Pēc vidusskolas uzsāka kopdzīvi mazā dzīvoklītī, kur pieteicās dēls Jēkabs Toms. Arī mēs ar vīru esam klasesbiedri no 5. klases un laulībā kopā jau pavadīti 30 gadi. Tas liecina, ka skolas agrā mīlestība ir stipra. Mūsu ģimenē ir izveidojusies interesanta "tradīcija" – visi ir sastapušies skolā, un ir klases biedri vai studiju biedri. Mēz ar vīru – klasesbiedri. Jaunākā meita ar vīru – klasesbiedri, vecākā meita ar vīru – studiju biedri, un galu galā Ilva un Kaspars – arī klasesbiedri.

Krista un Lauris

FOTO: konkursa foto
FOTO: FOTO: konkursa foto

No pieteikuma vēstules

Caur ērkšķiem uz zvaigznēm

Esam kopā jau piecus gadus. Mācījāmies vienā pamatskolā un pat neieredzējām viens otru. Toreiz man bija tikai 14, bet viņam 17. Viņš atzinās, ka patīku viņam, tāpat kā viņš man…, bet toreiz situācija bija sarežģīta, viņš jau draudzējās ar manu māsīcu… Tā nu sanāca, ka atņēmu viņai draugu, ko viņa vēl ilgi man nepiedeva… Sākās slepenie randiņi pēc skolas un vakaros, mīlestības vēstules un īsziņas, negulētas naktis sarakstoties utt. Bijām patiešām iemīlējušies līdz ausīm… Draudzējāmies gandrīz 2 gadus. Tikāmies slepeni, jo maniem vecākiem mūsu attiecības nebija pieņemamas… Pēc pamatskolas pabeigšanas uzzināju, ka esmu stāvoklī. Man vēl pat nebija 16…. Visiem liels šoks, protams, arī maniem vecākiem. No tā brīža sākās grūtākais mūsu dzīves posms, jo visi kā viens mani radinieki, arī vecāki, uzskatīja, ka man grūtniecība jāpārtrauc. Nevienam tobrīd neinteresēja, cik ļoti mēs abi gribam šo bērniņu… Un, paldies Dievam, ka tobrīd nāca palīgā līgavaiņa vecāki, īpaši mamma! Pārcēlos dzīvot pie līgavaiņa un viņa vecākiem… un bijām laimīgi, jo zinājām, ka mums būs, kas palīdz cīnīties par mūsu bērniņu… Ar mīļotā mammas palīdzību pabeidzām vidusskolu. Kamēr mēs abi bijām skolā, viņa pieskatīja mazo. Viņa mums ir liels atbalsts, uz kuru varam paļauties vienmēr! Tikai pagājušā gada februārī salīgām mieru ar maniem vecākiem…, un šobrīd esam viena liela ģimene!

Kristīne un Aleksandrs

FOTO: konkursa foto
FOTO: FOTO: konkursa foto

No pieteikuma vēstules

No biljarda līdz kalniem

Mēs ar Aleksandru iepazināmies darba apstākļos. Ļoti ilgu laiku sarakstījāmies ne tikai darba lietās, bet arī dalījāmies savās interesēs – par lietām, kas mums bija kopīgas. Tajā laikā tas bija snovbords, biljards, sports u.tml. Aleksandrs mani uzaicināja uz randiņu paspēlēt biljardu. Kā pats teica – uzzināt, kurš no mums ir spēcīgāks. Es piekritu, un tā bija pirmā mūsu tikšanās reize. Mēs līdz šim tā arī neesam sapratuši, kurš tad biljardā ir spēcīgāks… Pavisam nesen mēs ar Aleksandru aizbraucām uz Slovākiju, lai sasniegtu vairākas virsotnes Augstajos Tatros. Man bija ļoti grūti sasniegt virsotni Krivan, bet tas bija to vērts. Vēlā pēcpusdienā, uzkāpjot pašā augšā, Aleksandrs paņēma Go-Pro kameru un novietoja to pret mani. Tajā brīdī es domāju, ka viņš vienkārši vēlas izveidot tipisku video, par kādu ļoti nogurušu pāri… Bet tad pamanīju kastīti viņa rokās, kurā, protams, atradās ļoti skaists gredzens… Es burtiski uzplauku no tā brīža, kad viņš man to uzvilka pirkstā. Var sacīt, ka gredzens izglāba mani no slāpēm un noguruma…

Ramona un Rolands

FOTO: konkursa foto
FOTO: FOTO: konkursa foto

No vecāku sūtītās pieteikuma vēstules

Gādīgā mamma un perfektais tētis

Mūsu bērni ir pelnījuši svētkus kā sapnī!!! Viņi ir kopā jau astoņus gadus. Dzīvo saticīgi un laimīgi, audzina divas burvīgas dāmītes – Šarloti un Amēliju. Rolands strādā servisā, bet vienmēr atrod laiku savām meitenēm. Kopā brauc skatīties autosacīkstes, atpūsties pie dabas, uz jūru, vienkārši pastaigāties pa plaukstošo Jelgavu. Viņš ļoti labi arī viens pats tiek galā ar razbainiecēm  tad, ja mammas nav mājā. Labprāt un garšīgi gatavo. Ramona piestrādā dažādus darbiņus, cenšoties atvieglot finansiālo ģimenes situāciju. Ņemot vērā viņas jaunību, ir ļoti saimnieciska un izpalīdzīga, padalīsies savā mazumiņā ar līdzcilvēku, kuram ir grūtāk. Mēs neviens nesūdzamies, dzīvojam un priecājamies, bet tādu megapasākumu kā kāzas, nevaram atļauties ne mēs – vecāki, un jaunie – ne tik. Šarlotei, kurai tagad ir 4 gadi , šobrīd ir aktuāla tēma sarunā – kā tevi sauc, kāds ir tavs uzvārds. Un šis ir vēl viens iemesls, kāpēc gribas, lai viņi apprecētos, jo mazmeitiņa nekādi nevar saprast, kāpēc mammītei ir citāds uzvārds nekā viņai, māsai un tētim.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Sanita un Nauris

FOTO: konkursa foto
FOTO: FOTO: konkursa foto

No vecāku pieteikuma vēstules

Noslēpumainie

Reinis Kaudzīte ir teicis: "Laulība ir stīgu uzvilcēja koklei; sadzīve tikai dod skaņu nākošam dzīves maršam." Jau četrus gadus, dzīvojot kopā, Sanitas un Naura dzīves marša skaņas ir bijušas gan smalkas, gan dobjas. Iemācījušies šīs skaņas atskaņot klusāk, skaļāk. Pie skaņām var pierast. Tā arī viņi ir saraduši ar saviem raksturiem viens pie otra. Pirms divām nedēļām Sanita un Nauris klusi, nevienam iepriekš nezinot, saderinājās. Jā, tādi nu viņi ir – nosvērti ,noslēpumaini. Viena stīga koklei jau noskaņota. Zinu, ka ari pārējās stīgas būs pievilktas pareizajā tonalitātē. Jautājums tikai kad? Bet, kāpēc ne tagad?

Agita un Kristaps

FOTO: konkursa foto
FOTO: FOTO: konkursa foto

No vecāku pieteikuma vēstules

Kopīgs solis dejas rakstā

Kristaps un Agita pazīstami jau sen, vismaz gadus desmit. Agita strādāja skolā par skolotāju un vienu gadu pat bija Kristapa sporta skolotāja. Kristaps jau tad bija ieskatījies Agitā, bet viņai tai laikā bija citas attiecības un maza meitiņa. Tad sekoja Kristapa mācības citā skolā, profesijas apgūšana un darbs. Kristaps strādājis gan Anglijā, gan Norvēģijā, bet pēc kāda laika vienmēr atgriezies Latvijā. Agita, savukārt turpināja strādāt citā skolā, kā arī organizēja Viesatu kultūras dzīvi.
Ceļu uz savu mīlestību abi sāka pirms gada, kad Agita, būdama Viesatu kultūras nama vadītāja, organizēja pulciņu darbību. Kristaps brauca uz mēģinājumiem no tuvējā pagasta, kaut gan varēja dejot arī savā pagastā… Abi dejoja kultūras nama jauniešu deju kolektīvā, un reizi pa reizei abu skati sastapās. Dejojot aizmirsās ikdienas likstas, un soli pa solim, kā tai dejā, tapa jauns dzīves raksts.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm