Turpinām iepazīstināt tevi ar Precību šova dalībnieku kandidātiem, kuri vēl šovasar ir gatavi teikt viens otram jāvārdu un sarīkot grandiozu balli kā nevienam – televīzijas kameru priekšā. Vienā no pieteikuma vēstulēm ir rakstīts: "Kāpēc šovam būtu jāizvēlas tieši mūs? Ar ko esam īpaši? Atbildēsim ar pretjautājumu. Vai var būt īpašāk, ja cilvēks ir atradis savu cilvēku? Mēs esam īpaši ar to, ka mums ir mūsu mīlestība…" Un vēstules autoram ir taisnība. Katrs pāra stāsts ir īpašs un unikāls, un uzmanības vērts.
Mēs ar Elviju esam kopā jau vairāk nekā 6 gadus. Aptuveni pirms pusotra gada sākām domāt par kāzām. Pirms gada Elvijs mani bildināja, kad bijām aizbraukuši atpūsties uz Spāniju. Bildinājums bija nekāds… Principā, gredzenu es pati izvēlējos, jo gandrīz neviens gredzens man nepatika, un Elvijs negribēja riskēt un pirkt pats. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka šādi sīkumi neko neliecina par pāra saskanību un savstarpējo mīlestību. Bet, kā jau visām meitenēm, man būtu gribējies, lai viss būtu noticis daudz romantiskāk. Tieši tāpēc sapņoju par skaistām kāzām, kurās man nebūtu pilnīgi viss jāorganizē un kuras es varētu izbaudīt tāpat kā Elvijs un visi pārējie viesi. Mēs esam ļoti atvērti, un tieši tāpat arī mani vecāki. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc vēlamies piedalīties projektā. Mums viss ir kopīgs, tāpat arī draugi un ģimene, brīvos brīžus pavadām ar draugiem un ģimenes lokā, kā arī kopā ceļojam. Ceļošana ir labākās zāles pret rutīnu, tāpēc cenšamies pāris reizes gadā izrauties kaut kur tālāk, bet ceļojam arī tepat pa Latviju. Esam vienīgais pāris, kas šo gadu laikā kopš vidusskolas nav izšķīries, un tāpēc visi jautā, kad beidzot varēs nākt uz kāzām. Savu mīlestību dalām ar vēl divām meitenēm mājās – Čiko un Koko. Elvijs izvēlējās Koko Beļģijas patversmē, kad mēs tur dzīvojām aptuveni gadu, jo es studēju Luksemburgas Universitātē. Koko ir pļāpīga kaķu meitene un labākā draudzene Čikai, kas nāk tepat no Pļaviņām – Pekinieša un Krievu toiterjera krustojums.
Fragments no pieteikuma vēstules. Šovam pāri pieteica vecāki
Ja jau pirmais skūpsts bija kameru priekšā, tad arī jābūt turpinājumam, kāzām kameru ielenkumā. Viņi iepazinās studējot, sāka veidoties draudzība, bet pirmais skūpsts vēl nebija bijis. Viņi abi ir spontāni un atraktīvi cilvēki. Sabīne uzaicināja Raivi uz masu skatiem. Filmē videoklipu "Es mīlu Tevi, Rīga! " Rīgā aust jauna diena, režisors Pāvels Gumennikovs uzrunā pārus, Sabīne piekrīt filmēšanās laikā skūpstīties, Raivim tas ir pārsteigums. Masu kadri top, un pirmais skūpsts notiek, kad Pāvels ruporā saka, Sabīne un Raivis skūpstās, līdz režisors Pāvels saka stop. Skūpsts ir iemūžināts. Tauriņi lido, un te nu ir aizsākušās attiecības. Te sirds sitās straujāk, te norimst, te uzvirmo kaislības, te sākās stāsti, te tie turpinās… Sabīne un Raivis ir laimīgi kopā, un attiecībās ir jau piedzimuši divi dēli, bet savu mīlestību nav apliecinājuši Dieva priekšā pie altāra.
Fragments no pieteikuma vēstules. Šovam pāri pieteica vecāki
Kintija ar Aivaru pazīstami ir no bērnības, jo ir tāli radinieki. Pusaudžu gados kontakts bija pazudis, satikšanās no jauna notika ar portāla otrapuse.lv starpniecību. Kādā vēsā, tumšā ziemas vakarā abi uzsāka saraksti portālā, vēl nenojaušot, ka ir radinieki. Pēc tam laika gaitā radniecība tika šķetināta. Kintijai un Aivaram šis ir notikumiem bagāts gads. Kā jaungada dāvanu saviem vecākiem viņi pasniedza ultrasonogrāfijas bildīti, kur tika minēts, ka gaidāms mazs brīnumiņš. Tad sekoja Aivara komandējums uz trīs mēnešiem uz Norvēģiju, bet Kintijai diplomdarba aizstāvēšana Rīgas Tehniskajā universitātē muitas un nodokļu administrēšanas bakalaura programmā. Aivars atgriezās no komandējuma un pēc trim dienām 4. jūnijā Rīgas dzemdību namā pasauli ieraudzīja kopīgais dēliņš Damians. Un, nu jau būdami par vienu Latvijas pilsoni vairāk, 19. jūnijā visi posāmies uz Kintijas izlaidumu. Šobrīd ar draugu un radu atbalstu tiek veikts dzīvesvietas remonts.
Fragments no pieteikuma vēstules. Pāri šovam pieteica vecāki
Viņi iepazinās Dobelē. Lita bija darba komandējumā, bet Klāvs devās iegādāties telefonu caurbraucot. Meitene ar savu temperamentu, ieraugot staltu jaunekli ar tumšām acīm, klupa virsū, mēģinot pārdot telefonu. Lita jau pirmajā reizē uzzināja, kur Klāvs strādā, kas viņš ir pēc horoskopa. Bet meitene, apzinādamās, ka viņas sapnis stāv acu priekšā – karavīrs, skorpions ar brūnām acīm, kautrējās apskatīt Klāva profilu draugiem.lv. Viņa gaidīja vakaru, kad aizbrauks uz Jelgavu, un no kolēģes profila varēs apskatīt Klāva bildes. Ieraudzīja ļoti simpātisku puisi, ar jauku smaidu un skaistām acīm. Lita, būdama tajā laikā ballīšu zvērs, izdomāja, ka būtu forši "paballēties" un izklaidēties, bet domas par nopietnām attiecībām viņai nebija. Tad Litu draugos atrada pats Klāvs, un viņi sāka sarakstīties, bet satikties sanāca tikai pēc diviem mēnešiem. Pastaigājās pa Jelgavas skaisto promenādi un iepatikās viens otram. Zinu tikai to, ka Lita nebija gatava attiecībām, pat bija gatava bēgt uz Ameriku. Bet ballīte pēc ballītes, un Klāvs ar Litu atrada kopīgu valodu. Lita sākumā domāja tikai "paballēties", Klāvam bija mazliet nopietnāki nākotnes plāni. Lita pat nedomāja par bērniem, līdz satika Klāvu un iemīlējās. Litu Klāvs nolika uz zemes, ieviešot dzīvē citas vērtības, parādot, ko nozīmē mīlēt un ja kāds par tevi rūpējas un atbalsta. Jaunais pāris viens otru dievina – neesam redzējuši vēl mīlošāku pāri par viņiem.
Fragments no pieteikuma vēstules. Pāri šovam pieteica līgavas māsa
Neviens vairs nevaram sagaidīt, kad abi beidzot mīs gredzenus altāra priekšā un iestūrēs laulības osta. Saderinājušies jau būs trīs gadus, bet kāzas tikai solījuma līmenī. Audzina jau kopīgo meitiņu, kurai jau drīz būs divi gadiņi. Tāpēc vēlos uzņemties iniciatīvu un pārsteigt ar kāzu rīkošanas pasākumu.
Inita un Arvīds ir interesants un jauks pāris ar savām īpašībām. Viņi ir pazīstami no 2011. gada februāra. Viens otru mīl, reizēm abi pastrīdas. Daudz abi kopā gājuši un darījuši, piedalījušies modes skatēs, deju konkursos. Pabijuši kopīgi Vācijā, Šveicē ar deju šoviem. Viens otru atbalstījuši un pilnveidojuši. Nekad neapstājas iesāktajā, turpina iet uz saviem mērķiem. Interesanti tas, ka abu pušu vecāki vēl nav līdz šim pazīstami. Iemesls – attālums un aizņemtība. Uzskatu, ka sapazīties arī var kāzu rīkošanas procesa laikā.
Esam vienkāršs latviešu pāris, kuri mīl viens otru no visas sirds. Pieteicāmies šovam ar cerību, ka piepildīsies viens no mūsu 101 sapņiem – apprecēties, un mēs beidzot varētu kļūt no topošā vīra un topošās sievas par VĪRU un SIEVU. Mēs nepateiksim, ar ko atšķiramies no citiem pāriem, bet par to, ka mēs esam viens otru atraduši un esam gatavi teikt jāvārdu uz visu mūžu – esam pārliecināti!
Abi bijām reģistrējušies iepazīšanās portālā otrapuse.lv. Tā kā bija dzirdēti daudz dažādu stāstu par "īstā" meklējumiem caur internetu, nekādas lielās cerības neloloju. Kādu vakaru, kad biju izlēmusi, ka jāizdzēš savs profils no šā saita, saņēmu vēstuli no simpātiska puiša. Kādu laiku sarakstījāmies, sazvanījāmies, tad saņēmu uzaicinājumu uz satikšanos – 23.45 pie Laimas pulksteņa (Mārtiņa aroda specifika – nenormēts darba laiks). Taču pats svarīgākais šajā situācijā fakts, kas nospēlēja lielu lomu – sarunās atklājām, ka viņa draugs Jānis ir mans bijušais kolēģis. Tādēļ arī piekritu iet uz dančiem, citādāk nemūžam nakts vidū nebūtu gājusi tikties ar nezināmu puisi, iepazītu internetā. Ātri vien sapratām, ka mūs vieno līdzīgas vēlmes un dzīves mērķi. To saprata arī stārķis un atnesa mums meitiņu Melisu.
Fragments no pieteikuma vēstules. Šovam pāri pieteica līgavas māsa
Monta ar Mārci iepazinās jau pamatskolā, tikai tad bija pārāk jauni un trakulīgi, lai redzētu kādu, kurš ir tepat blakus. Abi pabeidza pamatskolu un aizgāja katrs uz savu pusi turpināt mācības. Pagāja gandrīz desmit gadu, kad viņi atkal tikās dzimtajā pusē, un viens otru nu jau uzlūkoja citām acīm. Visus šos desmit gadus viņi bija maldījušies, meklējot savu īsto, kas to bija domājis, viņu otrā īstā pusīte dzīvoja tikai pāris kilometrus viens no otra, katrs savās vecāku mājās. Acīmredzot liktenis bija vedis viņus kopā. Es redzēju, kā mana māsa staro, viņa bija 10 metrus virs zemes, viņas acīs bija lasāms – Jā! Es beidzot esmu iemīlējusies! Iemīlējusies līdz ausīm! Viņš ir īstais! Likās, kāpēc gan dzīve tik ilgi bija viņus vadājusi pa svešiem ceļiem, ja viņu laimes bija tepat blakus. Dzīve viņus gatavoja kam ļoti lielam. Viņi pēkšņi likās tik pieauguši, tik nobrieduši. Māsa beidzot ir no sirds laimīga! Viņi jau kala plānus par kāzām, par mājas celšanu… Pagāja pāris mēneši, un viņi paziņoja, ka gaidāms mazs eņģelītis. Nolēma kāzas pārcelt uz nākamo rudeni. Viņi bija mazliet sabijušies, bet drosmīgi gāja uz priekšu un sakārtoja ap sevi vidi tā, lai, mazulītei nākot pasaulē, viss būtu vislabākajā kārtībā. Tā nu ir pienācis šis viņu ieplānotais rudens. Diemžēl šī vasara ir bijusi trauksmaina, un diemžēl finansiālu apstākļu dēļ kāzas nācās atcelt. Vairāk par visu pasaulē vēlos, lai viņa ir laimīga un piepildās visi viņas izsapņotie sapņi, tajā skaitā skaistas kāzas.
Fragments no pieteikuma vēstules. Šovam pāri pieteica vecāki
Viņi ir kā radīti viens otram. Viņi vienmēr ir viens otram blakus, atbalsta un papildina. Viņus atsevišķi neviens vairs nespēj iedomāties. Tas ir ideālais pāris. Gan Ligitai, gan Aleksandram līdz viņu iepazīšanās dienai bija visai raiba un krāsaina dzīve, katrs no viņiem pat bija mēģinājis meklēt laimi ārpus Latvijas, bet laime izrādījās bija tepat blakus.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Abi turpināja baudīt dzīvi un mesties neprātīgos piedzīvojumos, un jau pavisam drīz viņi bija nolēmuši, ka vēlas ģimenes pieaugumu, bet diemžēl viss nenāk tik viegli un uzreiz. Ligita savulaik cīnījās ar veselības problēmām, kuru dēļ tad arī viss ieilga. Un tikai ticība un mīlestība pret dzīvi viņai ļāva ar prieku un optimismu visam tikt pāri. Un nu jau 1. septembrī viņu pirmdzimtais Krišjānis svinēs savu pirmo dzimšanas dienu. Domāju, ka arī viņu dēliņš ļoti vēlētos, lai vecāki apprecētos un dzīvotu likumīgā laulībā.
Pēc mūsu domām, būtu pelnījuši šīs kāzas, jo, abu dzīves nav bijušas no vieglajām un patlaban ir iestājusies rutīna – darbs, mājas, darbs mājas… Par kāzām esam domājuši jau 5 gadus, bet līdz tām arī neesam tikuši, lielākais šķērslis ir finansiālais stāvoklis, strādājam katrs savā darbā (Jānis krāso auto VTU Valmiera, Inese cep gardas kūkas uzņēmumā "Liepkalni"), atalgojums pietiek vien dzīvošanai. Mūsu sapnis vienmēr ir bijis lieliska/klasiska ģimene, jo abu bērnības nemaz nav tās saldākās – Inese no 13 gadiem dzīvojusi bērnu namā un vasarā pie saviem gādīgiem audžuvecākiem Ingrīdas un Aleksandra, Jānis paliek bez tēva 15 gados un nu ģimenes atbalsts vien paliek mamma Melita un māsa Dace. Mums jau ir dēliņš Toms Tomas (4) un plānojam arī otru bērniņu, būtu fantastiski, ja otrs bērniņš pieteiktos jau reģistrētās attiecībās.
Turpinām iepazīstināt tevi ar Precību šova dalībnieku kandidātiem, kuri vēl šovasar ir gatavi teikt viens otram jāvārdu un sarīkot grandiozu balli kā nevienam – televīzijas kameru priekšā. Vienā no pieteikuma vēstulēm ir rakstīts: "Kāpēc šovam būtu jāizvēlas tieši mūs? Ar ko esam īpaši? Atbildēsim ar pretjautājumu. Vai var būt īpašāk, ja cilvēks ir atradis savu cilvēku? Mēs esam īpaši ar to, ka mums ir mūsu mīlestība…" Un vēstules autoram ir taisnība. Katrs pāra stāsts ir īpašs un unikāls, un uzmanības vērts.
