Spēcīgākie Paulu Koelju citāti. Par mīlestību, sāpēm un dzīvi
Paulu Koelju daudzām no mums ir viens no iecienītākajiem rakstniekiem. Viņa grāmatas Alķīmiķis, Veronika grib mirt, Vienpadsmit minūtes un daudzas citas liek aizdomāties par dzīvi, tās vērtībām, mīlestību un attiecībām. Arī attiecību sāpēm… Šodienas iedvesmai – spilgtākie Paulu Koelju citāti!
Citāti par mīlestību
Mīlestība ir ļoti ietilpīga – jo vairāk tajā dalāmies, jo vairāk tās atliek.
Mīlestība ir nepieradināts spēks. Kad mēs to cenšamies kontrolēt, tā mūs izposta. Kad mēs tiecamies to ieslodzīt, tā pakļauj mūs. Kad mēs cenšamies saprast to, tā liek mums justies apmulsušiem un pazudušiem.
Kad mēs mīlam, mēs allaž cenšamies kļūt labāki kā esam. Un, kad mēs kļūstam labāki, viss apkārt mums kļūst labāks.
Labāk ir piedzīvot mīlestību un pēc tam to zaudēt, nekā nekad neuzzināt, kas ir mīlestība.
Mīlestība ir tikai vārds līdz brīdim, kad ierodas kāds un piešķir tam saturu.
Ir jāļauj Mīlestībai pienākt cieši klāt, un tikai tad tā mūs uzrunā. Bieži vien, kad Mīlestība ir jau tuvu, mēs baidāmies uzklausīt, ko tā saka. Jo Mīlestība ir brīva, un mūsu griba vai pūliņi nevalda pār to.
Citāti par dzīvi
Ja es aizmigtu un piepeši atmostos amerikāņu kalniņos, ko es justu? Tiesa, sākumā es justos kā ieslodzīta, baidītos no līkumiem, gribētu vemt un kāpt laukā. Bet, ja es ticētu, ka šis trakais ceļš ir mans liktenis, ka pār šo elles mašīnu valda Dievs, nebeidzamais murgs pārvērstos sajūsmā. Tas kļūtu par drošu un uzticamu atrakciju, kas reiz beigsies. Bet, kamēr es vēl esmu ceļā, man platām acīm jāvēro ainava un no sajūsmas jāspiedz.
Dzīve vienmēr ir skarba un apžilbinoša spēle, tā ir kā lēciens ar izpletni, risks, tā nozīmē krist un atkal celties, tā ir kā alpīnisms, vēlēšanās uzrāpties savas būtības virsotnē, vilšanās un sarūgtinājums, ja virsotni neizdodas sasniegt.
Tā mēdz gadīties, ka dzīve nogaida, kamēr iestājas visgrūtākais brīdis, un tad parādās no jaukākās puses.
Nekad nepārstāj šaubīties. Kad pārstāsi šaubīties, uzskati, ka savā ceļā esi apstājusies.
Citāti par sāpēm un ciešanām
Kritiens no ceturtā stāva ir tik pat sāpīgs kā no simtā, un ja jau man jākrīt, tad lai tas ir no cienījama augstuma.
(..) negaiss, tas kaut ko sagrauj. Un tajā pašā laikā aplej laukus, un debesu gudrība reizē ar lietu nonāk uz zemes. Un, tāpat kā jebkurš negaiss, arī šis pāries. Un, jo stiprāks neigaiss, jo ātrāk pāriet.
Pēc vistumšākās nakts nāk visgaišākais rīts.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
