TOP 7 ieteikumi, kā attīstīt kritiskās domāšanas prasmes

Ieteikumos dalās organizācijas "Quo Tu domā?" līdzdibinātājs Mārtiņš Vaivars.

Novērtē objektīvo realitāti

Mūsu domāšana var būt efektīva tikai tad, ja tā ir balstīta realitātē. Realitāte ir objektīva – tā pastāv neatkarīgi no mūsu vēlmēm, kaprīzēm un mērķiem. Tava domāšana būs produktīva tik lielā mērā, kādā  tu esi spējīgs precīzi uztvert un interpretēt šo realitāti. Tas prasa spēju nošķirt patiesību no tā, kam tu gribi vai tev ir ērti ticēt. Ir nepamatoti ticēt dažādiem stereotipiem, piemēram, "sievietes ir sliktākas autobraucējas par vīriešiem" vai "visi patvēruma meklētāji ir teroristi", pirms neesi iepazinusies ar datiem un pierādījumiem par šīm tēmām.

Turi atvērtu un zinātkāru prātu

Slēgts prāts ir atvienots no realitātes. Cilvēku ar slēgtu prātu var viegli atpazīt – viņš nav atvērts sarunai. Ja tu jūti, ka runā kā ar mūra sienu, tev, ļoti iespējams, ir darīšana ar cilvēku, kurš nav pieradis mainīt savu viedokli dēļ jauniem argumentiem un pierādījumiem. Pasaule ir pilna ar lietām, par kurām tu vēl nezini. Zinātkāre liecina par prātu, kas ir brīvs un atvērts brīnumiem reālajā pasaulē, nebaidās saskarties ar nezināmo, lai iegūtu jaunas zināšanas. Zinātkārs domātājs izpētīs jaunus veidus, kā paskatīties uz lietām un kā darīt lietas. Mācīšanās var kļūt par pastāvīgu un aizraujošu piedzīvojumu, ja tu kultivē zinātkāru prātu.  

Neizdari spriedumus, kamēr neesi pārliecinātsa ka tev ir atbilstoša informācija

Mēs visi mēdzam ļoti ātri nonākt pie secinājumiem, bet man šķiet, ka ir pilnīgi normāli reizēm pateikt: "Es nezinu, kas ir pareizā atbilde, jo neesmu iepazinies ar tēmu vai arī man nav nepieciešamā informācija". No tā pilnībā nav jākaunas. No otras puses, kad tavā rīcībā ir atbilstoša informācija, nevilcinies izdarīt uz tās balstītus spriedumus. Spriedumi ir normāla daļa no domāšanas procesa, kas apliecina tavas spējas nonākt pie secinājumiem par realitāti.

Neuzķeries uz izplatītākajām spriedumu kļūdām

Ir viegli apjukt pieejamās informācijas un spriedumu jūrā, bet labā ziņa ir tāda, ka ir standarta spriedumu kļūdas, kuras mēs visi pieļaujam atkal un atkal. Ja mēs varam šīs kļūdas iemācīties pamanīt, mūs piemuļķot ar nepamatotiem spriedumiem kļūs daudz grūtāk. Piemēram, viena no izplatītākajām kļūdām ir viltus dilemma – tikai divu alternatīvu piedāvāšana situācijā, kur patiesībā ir vairāk nekā divas iespējas, no kurām izvēlēties.

Uzturi veselīgu skepsi par vispārpieņemtām patiesībām

Katra kultūra balstās uz zināmiem pieņēmumiem, kas lielā mērā netiek apšaubīti. Itāliešu astronoms un matemātiķis Galileo Galilejs krita baznīcas nežēlastībā, jo viņš apšaubīja, ka Zeme ir Visuma centrs. Nevienam cilvēkam nav laika kārtīgi izvērtēt visas lietas, kuras tam tiek pasniegtas kā patiesība, bet vēsture ir pilna ar piemēriem, kur vispārpieņemta teorija vēlāk tiek atspēkota kā nepareiza. Patiesību rada racionāla un pamatota domāšana, nevis sabiedrības viedoklis vai pagātnes prakse.

Nepadodies emocijām

Tavs emocionālais un fiziskais stāvoklis iespaido to, kā tu domā. Ja esi dusmīga, izsalkusi vai neizgulējusies, tavi domāšanas procesi nestrādās tā, kā parasti. Uzmanies no situācijām, kurās tavas emocijas tiek ar nodomu stimulētas, piemēram, ar glaimiem vai iebaidīšanu, mudinot tevi pieņemt lēmumu. Tā var būt stratēģija, lai liktu tev reaģēt noteiktā veidā.

Automātiski nepieņem autoritāti

Autoritātes valdzinājums ir iecienīts reklāmas triks – Holivudas zvaigznes, izcili sportisti un populārās kultūras pārstāvji tiek izmantoti, lai reklamētu visu, sākot no brokastu pārslām un beidzot ar dezodorantiem. Mēs tiekam mudinātas domāt, ka tas, ko šie ļaudis saka, ir balta patiesība. Ir vērts aktīvi ikdienā domāt par to, vai kļūšana par izcilu sportistu nozīmē to, ka tu pārzini, kuras ir vislabākās brokastu pārslas. Pat, ja kāds cilvēks ir ļoti zinošs un atzīts savā jomā, jābūt ļoti uzmanīgam, kad viņš tiek pasniegts kā autoritāte par ar šo jomu nesaistītiem jautājumiem.