Šodien Ūsiņa diena! Sentēvu gudrības: dari šodien un esi laimīgs un veiksmīgs visu gadu

Jurģi ir latviešu pavasara svētki, kurus atzīmē 23. aprīlī – viduspunkts starp pavasara saulgriežiem (Lieldienām) un vasaras saulgriežiem (Jāņiem). Jurģi mūsu sentēviem nozīmēja līgumu izbeigšanās termiņu. Kāpēc tieši šī diena? Gaužām vienkārši – pagrabs ap šo laiku jau bija izēsts tukšs, tāpēc ceļot no viena saimnieka pie otra bija krietni vieglāk vārda tiešā nozīmē.

Latviešu tautas tradīcijas parasti Jurģi daudzina kā zirgu patronu, tāpēc Ūsiņa dienā tika rīkota zirgu tirgošana.

Ar šo dienu saistās arī daudzi tautas ticējumi.

1. Šajā dienā, atstājot veco dzīvesvietu, nedrīkstēja teikt ardievas, lai laime nepaliktu vecajās mājās.
2. Kad Jurģu dienā aiziet uz jauno māju, tad no vecās vietas jāpaņem līdzi salmi un ar tiem jāizkaisa kūts, lai no izgājējiem nepieķertos nekādas burvības.
3. Ūsiņa dienā bērzu sulā jāmazgā mute, un tikai tad šī sula jādzer – tas vairojot skaistumu.
4. Kas Jurģu dienā staigā basām kājām vai svilpo, tam piemetīsies drudzis.
5. Ja Jurģos pirmo reizi dzird rūcam pērkonu, jāņem no zemes akmens, trīs reizes jāpārvelk pār pieri un jāatliek atpakaļ, tad nesāpēs galva.
6. Cik dienas pirms Jurģiem ir rasa, tik dienu pirms Jēkaba dienas jāpļauj rudzi.
7. Jurģu rītā vēji kaujoties; kāds vējš Jurģos, tāds pūtīs visu gadu.
8. Ja Jurģos līst lietus, būs slapja vasara, meža pļavās nebūs zāles.
9. Jurģu dienā nedrīkst aust, jo tad būs daudz pērkons.
10. Ūsiņos nedrīkst vēlēties – traki suņi nāks mājās.
11. Ūsiņos nedrīkst arī uguni kurt laukā – mājas degs.
12. Jurģu rītā pirms saules krustiski pār tīrumu pārdzen vagas, tad neesot nevienas usnes.
13. Jurģu rītā agri jāuzceļas un jāiekur krāsns, lai dūmi izskrien pa skursteni. Kas to pirmais izdarīs, būs laimīgs.