Vai drīkst skūpstīt mirušo? Eksperti brīdina par briesmām, priesteris izskaidro rituālus
Atvadas no mirušā bieži vien pavada pieskārieni vai skūpsti – tas ir tuvības un cieņas apliecinājums. Tomēr priesteri uzsver, ka kristīgajā katoļu tradīcijā vissvarīgākā ir lūgšana. Tiesa, ārvalstu mediji brīdina: tuvs kontakts ar mirušo dažos gadījumos var radīt arī veselības riskus, vēsta portāls "tv3.lt".
Ziņu portālā "Middle East News 247" tiek ziņots par infekcijas draudiem un riskiem, kas rodas, ja pirms apbedīšanas vai kremācijas rodas vēlme noskūpstīt mirušo tuvinieku.
Veselības eksperti iesaka izvairīties no mirušo ķermeņu skūpstīšanas, brīdinot, ka šāda rīcība var apdraudēt veselību.
Pēc nāves mirušā ķermenim uz ādas, ķermeņa šķidrumos vai elpceļos joprojām var būt patogēni, atkarībā no slimības veida un ilguma, raksta "Middle East News 247".
Priesteris: "Ķermeņa pieskāriens vai skūpsts nav baznīcas noteikts rituāls"
Priesteris, teoloģijas bakalaurs un liturģists Artūras Kazlauskas, runājot par bēru tradīcijām un cilvēku rīcību, apgalvo, ka katoļi atvadās no mirušajiem ar lūgšanu. Tādējādi tiek izrādīta cieņa Dievam un ticība augšāmcelšanai.
"Pieskāriens vai skūpsts pie mirušā ķermeņa nav baznīcas noteikts rituāls – tie drīzāk ir kultūras un emocionāli tuvības simboli.
Katoļu baznīcā atvadas no mirušajiem ir vairāk saistītas ar lūgšanu. Mirstīgā ķermeņa apbedīšana tiek godināta, apslacot to ar svētītu ūdeni, kas atgādina kristības.
Cilvēks, kura ķermenis tika apbedīts ar to pašu kristību ūdeni, tiek uztverts kā lemts augšāmcelšanās brīdim.
Pieskāriens ir kristieša cieņas zīme, kas izsaka attiecības ar Dievu," skaidro priesteris.
Kā stāsta teoloģijas bakalaurs, jau no paša sākuma kristieši apbedīja savus mirušos bez kremācijas, simbolizējot augšāmcelšanos, saglabājot saikni ar mirušajiem caur lūgšanu un kultūras un cieņas zīmēm.
"Jau no paša sākuma kristieši apbedīja savus mirušos bez kremācijas, kā tika apglabāts Jēzus, simbolizējot augšāmcelšanos.
Tas bija pretstatā pagānu praksei, kas dedzināja ķermeņus. Kristieši uzturēja saikni ar mirušajiem, lūdzās pie viņu kapiem," komentēja A. Kazlausks.
Lūgšana ir piemērots veids, kā atvadīties no mirušā
Pēc viņa teiktā, katoļticīgajam, kas vēlas pienācīgi atvadīties no mirušā, vislabāk to darīt ar lūgšanu vai pasūtot Svēto Misi, darot to no sirds.
"Katoļticīgajam, kurš vēlas pienācīgi atvadīties no mirušā, tas jādara ar lūgšanu, uzticot viņu Dievam, pasūtot misi un organizējot katoļu bēres.
Atvadīšanās jābūt patiesai, nevis izrādoties, bet no sirds," – norādīja priesteris.
Priesteris norādīja, ka pieskāriens vai skūpsts mirušajam ir kultūras izpausme, kas simbolizē cieņu un atvadas.
"Tagad šis pieskāriens vai skūpsts, visticamāk, ir drīzāk kultūras jautājums, kas būtībā nozīmē izrādīt cieņu vai vienkārši atvadīties no mirušā.
Es to, iespējams, vienmēr atcerēšos, kā, piemēram, mana mamma vai viņas māsas un brāļi skūpstīja mana vectēva rokas pirms zārka aizvēršanas," atcerējās A. Kazlauskas.
Priesteris atzīmēja, ka tāds žests kā mirušā skūpstīšana bēru laikā ir simboliska zīme, kas patiesībā nozīmē "Es gribu tevi ievest iekšā".
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
