Vai uz Melngalvju nama redzams falls?

Nedaudz par vēsturi

Pirmā liecība kādā no vēsturiskajiem raksta avotiem par Melngalvju namu datēta 1334. gadā, kad Rīgas pilsētu bija ieņēmis Livonijas ordenis. Laika gaitā tas saukts daudz un dažādi, piemēram, dzīru nams pie pilsētas tirgus laukuma, Jaunais nams, kā arī Karaļa Artura sēta.
1941. gada 28. jūnijā (tiem, kas nezina, Otrā pasaules kara laikā) Vērmahta artilērijas apšaudes rezultātā nams pilnībā izdega, bet pēc tam to atjaunot, redz, neesot bijis lietderīgi.
Toties 80. gados galvas kopā lika RTU (tajā laikā RPI) Arhitektu un celtnieku fakultāte, lai sāktu strādāt pie nama atjaunošanas plāna, un, kā gadījās, kā ne, 1999. gadā tas tika atklāts no jauna.

Salīdzinājums pirms tam un tagad

Lai labāk izprastu to, pēc kādiem materiāliem 80. un 90. gadu studentiem bija jāstrādā, lūk, neliels salīdzinājums – Melngalvju nama sānu ieeja sensenos laikos un tagad. Kā redzams, ir praktiski neiespējami saskatīt to, kas domāts tieši virs durvīm, tāpēc ir tikai saprotami, ja kāds no arhitektiem, strādniekiem vai tēlniekiem ir kļūdījies. Taču vai patiesi kļūdījies? Un kā ir iespējams kļūdīties tik divdomīgi? Jautājām ekspertiem!

Gvido Princis – Rīgas pilsētas arhitekts

Sākumā, kad aizsūtīju e-pastu, pirms izsaka viedokli, Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis nolēma pats aiziet un dabā apskatīt Melngalvju namu. "Mēs varētu to, protams, interpretēt dažādi, bet asociācija ir diezgan skaidra… Pats nebiju ievērojis līdz šim un domāju, daudzi nebija manījuši, jo vieta nav pati redzamākā. Kaut kāds pastarpināts konceptuāls sakars ar šīs ēkas vēsturi tur noteikti ir. Man grūti komentēt tieši šo konkrēto detaļu, bet droši vien tā asociācija, kas veidojas, nav neapzināti. Gan jau tur ir kāds apzināts ziņojums vai ziņa." Citiem vārdiem sakot, mans novērojums ir precīzs. 1:0!

Karina Ķelle – kaligrāfe

"Es domāju, ka tas ir kāds satīrisks "mesidžs". Skaidri redzams, ka vieninieks arī ir no citas operas – virziens ir uz citu pusi, jo, ja paskatās uz pārējiem cipariem, tie nekādi nevar būt no viena "fonta". Negribu skaidri teikt: "Jā, tas ir tas!", bet domāju, ka šim objektam nav tikai asociatīva nozīme." 2:0!

Numerologa viedoklis

Lai būtu pilna buķete šā temata apskatīšanai, nolēmu, ka vārds jādod arī kādam no Latvijas numerologu biedrības. Tiesa, šis cilvēks nolēma palikt anonīms. "Skatoties uz šo konkrēto gadījumu, redzami cipari 793. Tas, kas redzams šajā konkrētajā gadījumā, ir ne tikai tur, bet arī Ģertrūdes baznīcai, un noteikti nav domāts kā cipars. Tas ir daudz kur pasaulē, it īpaši, ja runājam par mākslu, taču nav ne jausmas, kāpēc tas tā ir! Interesantākais ir tas, ka skaitļi 793 no numeroloģijas viedokļa veido šo ciparu 1 – 7+9+3=19, 1+9=10, 1+0=1." 3:0!

Ojārs Spārītis – Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents

Un tagad seko šā raksta saldais ēdiens. Bija nepieciešams viedoklis arī no cilvēka, kurš līdz pašām vīlēm izprot šo tēmu, un tas ir neviens cits kā Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, bijušais Latvijas kultūras ministrs un, pats galvenais, doktora grādu mākslā ieguvušais Ojārs Spārītis. Starp citu, viņš arī piedalījās Melngalvju nama celtniecības projektā 90. gados. Viņš atbildēja par fasādes tēlniecības un interjera mākslinieciskā iekārtojuma un kvalitātes kontroli. Taču tieši konkrēto durvju būvamatniecība nebija viņa pārziņā.
"Godājamais, Kārli, nu gan labi uzjautrinājāt! Jums kā jaunam cilvēkam ir piedodams, ka Jūs katrā sētas mietā saskatīsiet vēlamo simbolu. Taču tas nebūs produktīvi, ja to meklēsiet Rīgas arhitektūrā vai mākslā un ja to darīsiet, Jūs varat nokļūt diezgan muļķīgā situācijā, kurā var tikt apšaubīta Jūsu kompetence vispār.
Rietumeiropas māksla nav Indijas māksla, un falla formas atspoguļojums kā auglības simbols nav rietumu civilizācijas pašmērķis. Pat ja Rietumu kultūras pirmsākumos ir pagāniskās kultūras formas, tad kristīgā baznīca skauda, pirmkārt, katru "grēcīgās miesas" godinājuma izpausmi un centās atturēt sabiedrību no grēcīgām domām un, otrkārt, nedot iemeslu nedz ar simboliem, nedz ar mākslas formām domāt par erotiskām tēmām.

Kr. Hāberlanda projektētās Melngalvju nama piebūves datējumā fontu atšķirību varētu skaidrot ar restauratoru vai tēlnieku darba neprecizitāti, mēģinot pirms kara uzņemtās melnbaltās fotogrāfijās ar lupu saskatīt – kā izskatījās cipari un neveiklāks mēģinājums tos atveidot. Tā var būt, pirmkārt, foto informācijas aptuvena lasījuma kļūda un, otrkārt, atdarinājuma aptuvenība, kā dēļ nesakrīt fonti. NEKĀDĀ gadījumā 18. gs. beigu skaitļu formās nav jāmeklē divdomīgi šrifti. Tādi varēja parādīties 16.–17. gadsimtā, kad mazliet dekadentisku kaligrāfiju mēdza izkopt grafikas mākslinieki vai ekstravagantu iespieddarbu izdevēji, bet klasicisma laikā, kas ir Apgaismības laiks – ētikas normas viennozīmīgi prevalēja pār draiskām domām un asociācijām."

Secinājumi

Iesākumā šim rakstam gribēju dot nosaukumu Falls uz Melngalvju nama – satīra, paviršība vai netikls joks?, taču, neskatoties uz trīs kompetentu cilvēku viedokļiem, mākslas zinātnieks pilnībā apgāza manu potenciālo teoriju par to, ka varētu būt kaut kas, kā tur nav! Toties rezultāts joprojām ir 3:1 par labu manai izvirzei, kas nozīmē, – lasītājam pašam jāspriež, ko viņš tur īsti redz. :)