Vai veļu laikā jābaidās no kapiem? Atbildi sniedz numeroloģe
Līdz ar tumšajiem rudens vakariem atnācis veļu laiks, kas latviešu kalendārā iezīmē posmu no Miķeļiem līdz Mārtiņiem. Senči ticēja, ka mirušo cilvēku dvēseles pēc nāves turpina dzīvi viņsaulē. Vai jābaidās no kapiem, Skaties.lv konsultē numeroloģe, "Baltās studijas" vadītāja Ruta Putnaērgle.
Vārds "dvēsele" cēlies no vārda "dvest". Senais latvietis dvēseli pielīdzināja dvesmai, dzīvības principam vispār. Latviešu tautas ticējumi vēsta, ka starp fizisko ķermeni un dvēseli atrodas kāds vidutājs, kas paliek kopā ar dvēseli arī pēc auduma iziršanas. To sauca par veli.
Par veli ne velti saka "velties". Tas ir kā miglas vāls, bezformīgs gaismas kopums. Tāpēc jūtīgākie cilvēki redz šo astrālo ķermeni, kas staigā pa šo zemi.
Bet vai vajag no viņa baidīties? Nē, jo velis tev neko nevar nodarīt. Mēs baidāmies no nezināmā. Latviešiem nebija bail no nāves, jo nāve nav beigas, tā ir pāriešana citā ķermenī. Senais latvietis zināja, ka augumu saņem Māra, Zemes māte, arī velis aiziet pie Māras – Veļu mātes gādībā, bet dvēsele aiziet atpakaļ pie Dieva," stāsta numeroloģe Ruta Putnaērgle.
Veļu laikā viņa īpaši aicina atcerēties savas saknes un godināt savus aizgājušos tuviniekus ar klātbūtni kapos: "Tāpat pastaiga pa kapiem ievieš mieru dvēselē. Tu saproti, ka nekas nav mūžīgs."
Par kapiem ierasts domāt kā par aukstu, vēsu un neomulīgu vietu. "Tur nevar būt citādāk. Nekā priecīga tur nav. Kā var būt priecīgi vietā, kur cilvēki raud un sēro?! Un šīs emocijas gan pati vieta, gan koki ir uzsūkuši," stāsta numeroloģijas speciāliste.
Cilvēks jūtas neomulīgi, jo viss, kas saistās ar kapiem, ir auksti un vēsi. "Protams, kapos ir vēsi un auksti, jo zemei ir ļoti smagi, jo jāpārstrādā visas cilvēku emanācijas, kamēr viņš sapūst," norāda Putnaērgle.
