Valpurģu nakts ticējumi un tradīcijas par godu dabas atmodai un auglībai

Mitoloģijā Valpurģu nakts ir svētki, uz kuriem no malu malām ierodas par raganām dēvētās viedās sievas, lai rosinātu un iekustinātu sievišķo enerģiju jaunam sākumam – dabas atmodai un pavasara atnākšanai. Vēlāk, viduslaikos Valpurģu nakts tika aizliegta, kļūstot par visu raganu un burvju biedu, proti, šajā naktī raganas tika dedzinātas sārtā.

Ķeltu zemēs apmēram šajā pašā laikā svinēja Beltainu (vasaras sākuma svētkus), savukārt dažās vācu zemēs, angļiem, čehiem, slovākiem un lietuviešiem 1. maijā ir pieņemts iet riņķa dejā apkārt maijkokam. Sorbiem maijkoki stāvēja no Valpurģu nakts līdz Debesbraukšanas dienai.

Svētku simboli

Uguns, puķes, ziedi, vītnes, vainagi, Maija koks, dzeltenas, zilas, baltas, sarkanas un zaļas krāsas lentes.

Lentas šajos svētkos demonstrē visu dabas elementu klātbūtni:

• Zilā – Ūdeni,
• Zaļā –  Zemi,
• Sarkanā – Uguni,
• Dzeltenā – Gaisu,
• Baltā – visu krāsu un elementu kopumu.

Avots: e-misterija.lv

Svētku tradīcijas pasaulē

Dažādās valstīs Valpurģu nakti atzīmē dažādi, taču katru gadu svinēšanas tradīcijas aizguvuši kāda konkrēta apvidus iedzīvotāji. Tā Itālijā 1.maija naktī jaunieši gāja no mājokļa uz mājokli un nesa sev līdzi "maija zaļumus" – ar lentītēm rotātu koka zaru. Ja kāds no jaunajiem vīriešiem gribēja bildināt savu mīļoto, viņš atstāja šo filiāli pie ieejas viņas mājā. Ja meitene paņēma zaļumus pie sevis, tad viņa pieņēma šo piedāvājumu.

Zviedrijā, 30. aprīļa vakarā, līdz ar tumsas iestāšanos tiek dedzināti lieli ugunskuri, dziedātas dziesmas, lai sveiktu pirmo pavasara dienu. Tas ir laiks, kad vietējie iedzīvotāji sakopj savus dārzus, savācot vecās koku lapas un zarus, lai veidotu ugunskurus. Valpurģu nakts ir publisks pasākums un tiek atzīmēts visā Zviedrijā jau no 18. gadsimta. Savā ziņā zviedriem tie ir dubulti svētki, jo šajā dienā tiek atzīmēta karaļa Karla XVI Gustava dzimšanas diena. Visā valstī tiek izkarināti karogi, notiek parādes, svinības un tā Zviedrijā ir atzīta par oficiālu brīvdienu.

Naktī no 30. aprīļa uz 1. maiju slovāki un čehi iestādīja "maiju" – no mizas nolobītu egli, kuru rotāja ar lentītēm, labumiem un ziediem. Ap šādu koku, kas uzstādīts uz galvenā laukuma, viņi dejoja apaļas dejas. Horvāti un slovēņi rīkoja svētkus jaunajai paaudzei – puiši un meitenes gāja no mājas uz māju, vēlot visiem labu un labu ražu, par ko saņēma atlīdzību.

Viduslaikos uzskatīja, ka Valpurģu naktī raganas dzīro visā Vācijā, Nīderlandē un Skandināvijā. Raga­nas sēdās uz slotām un lidoja uz kalnu galotnēm, kur nodevās nevaldāmām dzīrēm un dejošanai un ko­pojās ar dēmoniem un velnu. Montegju Samerss darbā "The History of Witchcraft and Demonology" (1926) sacījis: "Zemnieki ticēja, ka Somijā nebi­ja tādas kalna virsotnes, kur aprīļa pēdējās dienas pus­naktī nepulcētos dēmoni un burvji."

Vācijā Brokena kalns Harca kalnu masīvā bija vis­ievērojamākā vieta, kur norisinājās raganu sabati. Harca kalni atrodas mežonīgā apvidū Ziemeļvācijā, izslavēto raganu saietiem piemērotā vietā. Ticība sabatiem bija tik izplatīta, ka 18. gadsimtā zīmētās Har­ca kartēs gandrīz vienmēr bija attēlotas raganas uz slotaskātiem dodamies vienā virzienā – uz Brokenu.

Kā radās Valpurģu nakts?

Lielākais raganu sabats Valpurģu nakts, savu nosaukumu ir ieguvis par godu mūķenei Svētajai Valpurgai. Stāsta, ka viņa bija Rietumsaksijas karaļa Ričarda meita, kas dzimusi Devonšīrā, aptuveni 710. gadā. Leģenda vēsta, ka tad, kad meitenei bija 11 gadu, viņa tika nodota audzināšanā Vinbornas klosterī. Tur viņa pavadīja vairāk kā 20 gadus.

Jaunā sieviete teicami pārzināja evaņģēliju, tāpēc Vinbornas klostera abate pieņēma lēmumu, ka jaunā sieviete kopā ar vēl citām mūķenēm jāsūta kā misionāres uz Vāciju. Neilgi pēc tam, kad kuģis ar misionārēm bija izbraucis jūrā, sākusies spēcīga vētra. Valpurga tūlīt metusies ceļos un nodevusies lūgšanām. Tajā mirklī noticis brīnums – jūra acumirklī kļuvusi mierīga un kuģis laimīgi sasniedzis Vāczemi. Matroži sagaidītājiem izstāstījuši notikušo un Valpurga izpelnījusies brīnumdares slavu un tikusi uzņemta ar īpašu godbijību. Kopš tā laika Valpurga ir jūrnieku aizbildne.

Mūsdienu Pagāni un Raganas atzīmē šos svētkus ar tradicionālo dejošanu, rituāliem un dzīrošanu, bet nevienam no šiem pasākumiem nav nekāda sakara ar velnu.

Ko nedrīkstēja darīt Valpurģu naktī

• Nedrīkstēja ienest mājās ceriņus, it īpaši, ja ģimenē bija kāds slims cilvēks. Tika uzskatīts, ka ceriņi ar savu smaržu šo cilvēku vilina uz mirušo pasauli.
• Uzmanīgam bija jābūt ar izteiktajiem vārdiem un rīcību. Ticēja, ka slikti vārdi, aktīva žestikulācija, agresija un aizkaitināmība padarīja cilvēku par viegli pieejamu rotaļlietu tumšo spēku rokās.
• Šajā naktī nedrīkstēja vilkt tērpu, kas ir bijis mugurā kāda konflikta laikā vai nelaimīga notikuma brīdī. Ticēja, ka šāds apģērbs saglabā negatīvo enerģiju, piesaistot ļaunos spēkus.
• Tāpat nedrīkstēja ģērbties melnā apģērbā.