Aptaukošanās būtiski palielina risku nomirt no infekcijām, liecina jauns pētījums

Saskaņā ar jaunu pētījumu, kas publicēts žurnālā "The Lancet", cilvēkiem ar aptaukošanos palielinās varbūtība tikt hospitalizētiem vai nomirt no infekcijas slimībām, piemēram, gripas, COVID-19, pneimonijas un gastroenterīta.

"Tā kā paredzams, ka aptaukošanās rādītāji pieaugs visā pasaulē, pieaugs arī nāves gadījumu un hospitalizāciju skaits no infekcijas slimībām, kas saistītas ar aptaukošanos," sacīja pētījuma autore Solja Nīberga no Helsinku Universitātes.

Viņa piebilda, ka, lai samazinātu smagu infekciju risku, kā arī citas ar aptaukošanos saistītas veselības problēmas, steidzami nepieciešama politika, kas atbalsta veselīgu dzīvesveidu un svara zudumu, tostarp pieejamu piekļuvi veselīgai pārtikai un fizisko aktivitāšu iespējas.

Pētījumā tika analizēti dati no vairāk nekā 67 000 pieaugušajiem Somijā un vairāk nekā 470 000 pieaugušajiem Apvienotās Karalistes Biobank datu bāzē, lai izpētītu saikni starp aptaukošanos un smagām infekcijas slimībām.

Pētījuma sākumā pētnieki izmērīja dalībnieku ķermeņa masas indeksu (ĶMI) un iedalīja tos trīs dažādās grupās: veselīgs svars, liekais svars un aptaukošanās.

Cilvēki ar aptaukošanos vēlāk tika klasificēti I klasē (30–34,9 kg/m2), II klasē (35–39,9 kg/m2) vai III klasē (≥40,0 kg/m2).

Dalībnieki tika novēroti vidēji 13 līdz 14 gadus.

Pētījumā tika atklāts, ka cilvēkiem ar aptaukošanos bija par 70 procentiem lielāks hospitalizācijas vai nāves risks no jebkuras infekcijas slimības, salīdzinot ar cilvēkiem ar veselīgu svaru, kuru ĶMI bija no 18,5 līdz 24,9.

Pētnieki novēroja, ka risks pakāpeniski pieauga, palielinoties ķermeņa svaram. Cilvēkiem ar vissmagāko aptaukošanos – ĶMI ≥40 kg/m² – bija trīs reizes lielāks risks nekā cilvēkiem ar veselīgu svaru.

"Mūsu atklājums, ka aptaukošanās ir riska faktors plašam infekcijas slimību klāstam, liecina, ka varētu būt iesaistīti plaši bioloģiski mehānismi," sacīja Mika Kivimāki, pētījuma vadītājs Londonas Universitātes koledžā.

Viņš piebilda, ka ir ticami, ka aptaukošanās vājina imūnsistēmas spēju aizsargāties pret infekcijas baktērijām, vīrusiem, parazītiem vai sēnītēm, kas var izraisīt nopietnākas slimības.

Tomēr Kivimāki atzīmēja, ka ir nepieciešami papildu pētījumi, lai apstiprinātu mehānismus, kas ir šo saistību pamatā.

Pētījumam ir daži ierobežojumi. Tā kā tas ir novērošanas pētījums, uz šīm saistībām nevar attiecināt tiešu cēloņsakarību. Autori arī atzīmēja, ka, tā kā analīze balstījās uz ĶMI, tā pilnībā neaptvēra citus aspektus, piemēram, tauku sadalījumu vai vielmaiņas disfunkciju.

Ko tas nozīmē globālā mērogā?

Piemērojot rezultātos norādītās riska attiecības globālajiem datiem par aptaukošanās rādītājiem un infekciju izraisītus nāves gadījumus, pētnieki lēsa, ka, izskaužot aptaukošanos, potenciāli varētu novērst 9 līdz 11 procentus ar infekcijām saistītu nāves gadījumu visā pasaulē.

Situācija dažādās valstīs ir ļoti atšķirīga. Amerikas Savienotajās Valstīs 25,7 procenti infekcijas izraisītu nāves gadījumu ir saistīti ar aptaukošanos, kas ir vislielākais skaitlis.

Spānijā šis skaitlis ir 21,2 procenti, Apvienotajā Karalistē — 17,4 procenti un Vācijā — 14,7 procenti.

Indijā un Ķīnā bija viszemākais slogs — attiecīgi 9 un 3,8 procenti.

Aptaukošanās Eiropā

Aptaukošanās rādītāji visā Eiropā pieaug, raksta "Euro News".

Saskaņā ar ES datiem aptuveni 17 procentiem Eiropas pieaugušo ir aptaukošanās, un kopumā 51 procentam ir liekais svars, ko Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir nosaukusi par "aptaukošanās epidēmiju".

PVO Eiropas biroja mērķis bija līdz 2025. gadam apturēt pieaugušo aptaukošanās pieaugumu līdz 2010. gada līmenim. gada līmenī, taču neviena Eiropas valsts to nesasniedza, un rādītāji kopš 1975. gada ir pieauguši par 138 procentiem.

Jaunākie mērķi 2022.–2030. gada neinfekcijas slimību rīcības plānā ietver vidējā ĶMI relatīvo samazinājumu par 30 procentiem līdz 2030. gadam, tostarp bērnu aptaukošanās apturēšanu.