Ģenētiskais tests Latvijā atklāj, ka lielākajai daļai krūts vēža pacienšu ķīmijterapija nav vajadzīga
Ģenētiskais tests, kas maina ārstēšanas scenāriju. Latvijā pilotprojekta ietvaros "Oncotype DX" tests jau veikts teju 100 sievietēm, un saņemtie rezultāti uzrādījuši pozitīvu ainu: lielākajai daļai krūts vēža pacienšu ķīmijterapija nav nepieciešama. Patlaban pilotprojekts ir aktīvas realizācijas fāzē un, kā teic eksperti, var kļūt par pagrieziena punktu, lemjot par šīs metodes ieviešanu valsts līmenī.
Ģenētisko testu attīstība norit ļoti strauji. Tā ir nevis nākotnē, bet ikdiena daudzās pasaules valstīs. Latvija šajā ziņā ir tikai ceļa sākumā. Pašlaik pilotprojekta ietvaros plānots veikt specifiskos testus nedaudz vairāk kā 200 sievietēm. Teju pusei no viņām analīzes jau ir paņemtas.
Pilotprojektu īsteno Austrumu un Stradiņa slimnīcās. Ģenētisko testu veic, lai noteiktu piemērotāko ārstēšanas metodi, un Inga ir viena no pacientēm, kurai šī pārbaude jau veikta.
Man bija netipisks gadījums, audzēji abās krūtīs un nolemts abpusējai operācijai.
Ingas stāsts ir par cerību un vienu testu, kurš ļāva viņai izvairīties no ķīmijterapijas – smagām blaknēm un mēnešiem ārpus ierastās dzīves. "Pēc operācijas biju dikti nobijusies. Kad biju ķīmijterapijas nodaļā, redzēju sievietes bez matiem, uzacīm, smagi un smagas blaknes uz nierēm un aknām," saka Inga.
Izvērtējot pacientes situāciju, ārsts piedāvājis veikt testu. Audu paraugs nosūtīts uz laboratoriju Amerikā, un pēc pusotras nedēļas Inga saņēma priecīgu ziņu. Ķīmijterapija netiks veikta. "Man tika nozīmēta hormonu terapija. Tā ir viena tablete. Protams, piecus gadus, bet tā nav ķīmijterapija," bilst Inga.
Onkoloģe Alinta Hegmane stāsta, ka kopumā analīžu rezultāti šobrīd uzrāda ļoti pozitīvu ainu: no aptuveni simts sievietēm Latvijā, kurām pilotprojekta ietvaros jau veikts šis specifiskais tests, teju 80 var iztikt bez toksiskās terapijas.
Tā ir īpaša atlasīta pacientu grupa. Šis tests nav vajadzīgs visām pacientēm, un atlases kritēriji ir balstīti starptautiskās vadlīnijās.
Izmaksas, kas ir ap trim tūkstošiem eiro, sedz valsts, un, kā skaidro profesore, testam ir divi mērķi.
"Pateikt, cik audzējs ir agresīvs, un otrs, pateikt, vai pacientei būs ieguvums no ķīmijterapijas papildus hormonterapijai. Tā ir tā paredzošā testa vērtība, kas pašai pacientei svarīgāka," bilst Hegmane.
Šobrīd šo pārbaudi var nozīmēt tikai ārsts, bet Latvijas onkoloģijas plānā paredzēts, ka nākotnē šādas analīzes varētu tikt iekļautas valsts apmaksāto pakalpojumu klāstā. Jāatzīmē gan, ka šis plāns vēl nav apstiprināts.
Ir valstis, kurām šis progress ir aizgājis ļoti tālu, un mēs esam pašā sākumā. Un pat ne ar standarta pieeju, ka pēc pilotprojekta šāda testēšana būs garantēta visiem. Šis ir viens no testiem, un to testu, kas būtu mums Latvijā jāievieš, ir ļoti daudz. Kopumā gaidām milzīgu jauno ģenētisko testu ekspansiju. Gaidām to ieviešanu ikdienas dzīvē. Tas ir veids, kā medicīna kļūst personalizēta un precīza.
Tikmēr izskanējušās bažas, ka pilotprojekta plānu līdz nākamā gada pirmā ceturkšņa beigām varētu neizpildīt, onkoloģe noraida.
"Viss iet pēc plāna. Pacientēm, kuras atbilst kritērijiem, tests tiek veikts, mums ir laiks, bet, kā teicu, tests nav vajadzīgs, lai to vienkārši veiktu, tas vajadzīgs konkrētajai sieviešu grupai, lai atbildētu uz jautājumu: vajag vai nevajag terapiju," saka Hegmane.
Balstoties uz projekta rezultātiem, tikšot pieņemts lēmums par šīs metodes ieviešanu valsts līmenī. Lai gan ekonomisko labumu vēl tikai rēķinās, eksperti pauž, ka jau šobrīd ir redzams nepārprotams ieguvums valsts budžetam, jo tādējādi var noteikt, kurām dārgā ķīmijterapija ir nepieciešama. Tikmēr pacienti var izvairīties no terapijas, kas rada smagas blaknes un izkrišanu no ierastā dzīves ritma uz ilgstošu laiku.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
