Vainojama ne tikai pārēšanās: kas izraisa gremošanas problēmas, un kā tās novērst?

Latvijas iedzīvotāji pēc maltītes visbiežāk (75%) izjūt diskomfortu vai smaguma sajūtu, pēc tam seko gāzes un vēdera uzpūšanās (33%), bet trešajā vietā ierindojas sāpes kuņģī (22%), liecina pētījums. Gastroenterologs, endoskopists, veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) skaidro, ka šie un citi simptomi ir saistīti ar kuņģa-zarnu trakta funkcionālajiem traucējumiem, kuru iemesli var būt dažādi un kompleksi.

Piemēram, kuņģa dedzināšanu izraisa skābes atvilnis barības vadā. Savukārt pie vēdera pūšanās un diskomforta var būt vainojama aizkuņģa dziedzera pārslodze, žultspūšļa vai resnās zarnas problēmas, mikrofloras disbalanss. Tāpat gremošanas traucējumus var izraisīt dzīvesveids un emocionālie pārdzīvojumi.

Kuņģis un zarnu trakts ir vieni no pirmajiem, kas reaģē uz stresu kā kairinātāju, norāda gastroenterologs Sabri Abdelmasī. Hormoni, kas izdalās stresa laikā, spēcīgi ietekmē kuņģa un zarnu trakta darbību. Stresa brīdī kuņģis, zarnu trakts un muskulatūra saspringst, tādēļ var būt mainīga vēdera izeja, caureja, aizcietējumi, smaguma sajūta un diskomforts.

Savukārt attiecībā uz dzīvesveidu lielākā problēma ir neregulāra ēšana – cilvēki ēd to, kas gadās pa rokai (saldētas maltītes, veikalā nopērkamās gatavās maltītes, fritētus, treknus ēdienus u. c.), turklāt ēd ļoti ātri. Arī nepareizs miega režīms, pārmērīga fiziskā slodze un organisma novecošanās process ir tie faktori, kas veicina gremošanas traucējumu rašanos vai pastiprināšanos, papildina gastroenteroloģe Laura Veide.

Nereti gremošanas traucējumus var izraisīt arī apsēstība ar veselīgu dzīvesveidu vai nepatiesi pieņēmumi par savu organismu. Proti, arvien biežāk cilvēki saka – viņiem ir glutēna vai laktozes nepanesamība, tomēr, veicot pārbaudes, atklājas, ka tā nemaz nav, akcentē dr. Abdelmasī. Ja cilvēks ikdienā pārmērīgi patērē produktus, kurus kuņģim ir grūti pārstrādāt, piemēram, pienu, saldumus un augļus, kas rada vēdera pūšanos un diskomfortu, tas ne vienmēr nozīmē, ka ir laktozes nepanesamība. Gluži pretēji, tas liecina par to, ka gremošanas sistēma ir nedaudz nogurusi, tā nespēj ar visu tikt galā, tāpēc organismam nekas cits neatliek, kā signalizēt par problēmu.

Dzīvesveida izmaiņas un preparāti: kā sev palīdzēt

Lai mazinātu gremošanas traucējumus, primāri jāsāk ar dzīvesveida maiņu. Jāēd regulāri, lēni, jāsamazina porciju apjoms, jāizvairās no ēšanas vēlu vakarā, jāierobežo uzturā taukaini ēdieni. Jāizslēdz no ēdienkartes produkti, kas var kairināt kuņģa zarnu traktu, piemēram, marinējumi, skābēti kāposti, konditorejas izstrādājumi, pārmērīgi daudz saldi augļi, svaigs piens, kā arī miltu produkti. Tiesa, no konkrētām produktu grupām jāizvairās tikai uz īsu laiku, lai novērotu uzlabojumus.

Jāatmet smēķēšana un jāsamazina alkohola lietošana. Tam visam pretī jāliek kustības un fiziskas aktivitātes.

Tāpat labs palīgs gremošanas traucējumu novēršanā ir gremošanas fermenti. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (42%) šādus preparātus lieto neregulāri un pēc vajadzības, taču 3% tos iegādājas reizi mēnesī vai pat biežāk, liecina pētījums. "Mēness aptiekas" farmaceite un aptiekas vadītāja Ieva Virza atklāj, ka interese par šādiem preparātiem iet roku rokā ar pretsāpju medikamentu grupu, kas ierasti aptiekās ir pieprasītākās zāles.

Liela loma pieprasījumam pēc šiem medikamentiem ir sezonalitātei, proti, svētku laikā biežāk pārēdamies un izjūtam diskomfortu. Tāpat no svara ir reklāmas un informācija, kuru diendienā uzņemam no dažādiem medijiem – par medikamentiem, kas palīdz novērst gremošanas traucējumus, dzirdam ik uz stūra, tāpēc pie tiem ķeramies arī maznozīmīgos brīžos.

Speciālisti vienbalsīgi uzsver – pirms jebkādas zāļu lietošanas svarīgi konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, kurš var palīdzēt piemeklēt piemērotākos preparātus. Piemēram, ja pacients nevēlas sākt ar "smagiem" medikamentiem, var ieteikt preparātus uz dabas bāzes, tostarp tējas.

Pirktākie gremošanas traucējumu medikamenti ir protona sūkņa inhibitori jeb Omeprazola grupas preparāti, pastāsta Virza. Tie ir efektīvi, palīdz, taču problēma ir tajā, ka pacienti visbiežāk tos lieto nekontrolēti, bez noteiktas vajadzības, "profilaksei".

Gremošanas fermentu uzdevums ir kopā ar ēdienu nonākt tievajā zarnā un palīdzēt ēdienam uzsūkties un pārstrādāties, samazinot smaguma sajūtu un vēdera pūšanos. Tos var lietot ēšanas laikā vai uzreiz pēc maltītes.

Uztura bagātinātāji nav panaceja, bet palīglīdzeklis

Speciālisti arī vērš uzmanību, ka ar zināmu pietāti jāpieiet bezrecepšu preparātu, it īpaši uztura bagātinātāju, iegādei internetā un to regulārai lietošanai. Proti, uztura bagātinātājus paredzēts lietot profilaktiski, lai ķermeni uzturētu tonusā, un īslaicīgi, nevis lai ārstētu kādu slimību.

Uztura bagātinātāji ir lielisks palīglīdzeklis, taču ne panaceja kādas konkrētas saslimšanas ārstēšanai. Speciālisti iesaka pirms uztura bagātinātāju iegādes konsultēties ar farmaceitu vai pārbaudīt, vai ieplānotais pirkums ir reģistrēts Pārtikas un veterinārā dienesta un Zāļu valsts aģentūras datu bāzēs. "Tas parāda, ka šie uztura bagātinātāji ir pārbaudīti un droši," uzsver farmaceite Ieva Virza.

Šādu un citu preparātu ieteikumos Latvijas iedzīvotāji gan lielākoties uzticētos gastroenterologam (83%), ģimenes ārstam (73%) un farmaceitam (39%), liecina pētījums. Turpretim vismazāko uzticības kvotu iedzīvotāji piešķīruši influenceriem (0,2%) un viedokļu līderiem (0,4%).

Kad jādodas pie ārsta?

Bezrecepšu medikamentiem ir liels spēks, taču ne vienmēr tie spēj atrisināt visas gremošanas problēmas. Speciālisti vērš uzmanību – ja simptomus papildina sāpes, kas nemazinās vairāk nekā 24 stundas, jādodas pie ārsta.

Nedrīkst arī ignorēt faktu, kad bezrecepšu preparāti nepalīdz. Proti, pacients tos lieto vairākas dienas, bet simptomi neizzūd, iespējams, pat pastiprinās.

Ja pēdējo divu līdz trīs mēnešu laikā parādījušies vēdera izejas traucējumi (vēders ir mīksts, ciets vai ir mainīga vēdera izeja) un vēdera izejai ir asins piejaukums – arī tas ir signāls, ka kaut kas nav kārtībā.

Tāpat melna, tumši brūna vēdera izeja liecina par kuņģa un zarnu trakta asiņošanu (izņemot, ja iepriekšējā dienā ēstas bietes, atsevišķas jūras veltes vai dzerti dzelzs preparāti – tad tumša, sarkanīga vēdera izeja ir normāla). Ja pēdējo divu līdz trīs mēnešu laikā, neievērojot diētu, strauji zaudēts svars un neskaidra dzelzs deficīta anēmija.

Kā norāda dr. Abu Meri, iespējams, tūlītēja gastroenterologa konsultācija šādos gadījumos nav nepieciešama, bet jāsāk ar ģimenes ārstu, kurš nozīmēs pareizos izmeklējumus un tālākas speciālistu vizītes.

Savukārt pie gastroenterologa, ja iepriekš tāda nepieciešamība nav bijusi, pirmoreiz jādodas 45 gadu vecumā. Profilaktiskā konsultācijā kopā ar speciālistu tiks izrunāta ģimenes anamnēze, iespējams, veikta kolonoskopija un nolemti tālākie soļi, kur nākamā tikšanās ar ārstu var būt nepieciešama vien pēc desmit gadiem.

"[Profilaktiska vizīte] var aiztaupīt nopietnu slimību novēlotu atklāšanu, kuru ārstēšana prasītu vairāk laika, medikamentu un naudas, kā arī nereti var maksāt pacienta dzīvību," uzsver dr. Abu Meri.

9. decembrī pulksten 11 portālā "tv3.lv" un "Facebook" pieslēdzies diskusijai "Ēšana kā mierinājums – kā palīdzēt organismam un prātam. Diskusija ar ekspertiem". Paneļdiskusija ietvers vairākas tēmas, kas saistītas ar cilvēku ēšanas paradumiem un to ietekmi uz organismu. Paneļdiskusijā piedalīsies vairāki profesionāli veselības speciālisti, kuri dalīsies ar savām zināšanām un pieredzi šajā jomā: Inese Millere – apzinātās ēšanas trenere un starptautiski sertificētā veselības un labizjūtas (wellness) koučs; ārsts psihoterapeits, Rīgas Stradiņa universitātes docētājs – Artūrs Miksons; ģimenes ārsts – Gunta Tīcmane un gastroenteroloģe, interniste, gastrointestinālās endoskopijas speciāliste – Zane Straume.

SIA Viatris veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja par preparātiemu, kas novērš gremošanas traucējumu simptomus, iegādi un lietošanu tika veikta sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru "SKDS". Šī gada janvārī tika aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits, proti, 1048 cilvēki, vecumā no 18 gadiem, kuri ir lietojuši ar gremošanas traucējumu novēršanu saistītus preparātus.