Uz saturu

Jo vairāk, jo sliktāk: kā dopamīna pārdozēšana maina mūsu pašsajūtu

Pētījumi rāda, ka ne visi prieka avoti smadzenēm ir vienlīdzīgi – ātri un viegli iegūstami "dopamīna uzrāviena" avoti, piemēram, sociālie tīkli vai pārstrādāta pārtika, var veicināt atkarību un samazināt kopējo apmierinājuma līmeni. Savukārt aktivitātes, kas prasa piepūli, sniedz noturīgāku labsajūtu un motivāciju, raksta CNN.

4. maijā 17:02

Kāpēc "ātrā bauda" var kaitēt?

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Lai arī šokolādes cepumi vai sociālo tīklu patērēšana sniedz tūlītēju prieku, eksperti brīdina – šādi viegli pieejami baudas avoti var pārslogot smadzenes.

Stenfordas Universitātes psihiatre Anna Lembke norāda: "Kad dopamīns izdalās, tas smadzenēm signalizē – tas ir kaut kas, ko vajadzētu darīt vēl." Taču problēma sākas, ja šis signāls tiek aktivizēts pārāk bieži un intensīvi.

Rezultātā smadzenes pielāgojas – samazinās dabiskā spēja izjust prieku, un cilvēks sāk meklēt arvien spēcīgākus stimulus.

Kas īsti ir dopamīns?

Dopamīns ir neirotransmiters – ķīmiska viela, kas palīdz smadzenēm nodot signālus un regulē motivāciju, baudu un atalgojuma sajūtu.

"Atlīdzība, motivācija un prieks paši par sevi ir labi. Problēma rodas, kad dopamīna ir par daudz," skaidro Lembke.

Ja šī sistēma tiek "pārkarsēta", cilvēks var saskarties ar trauksmi, aizkaitināmību un pat bezmiegu, kad stimuls pazūd.

Kāpēc piepūle padara prieku lielāku?

Pētījumi liecina, ka lielāku gandarījumu sniedz aktivitātes, kurām nepieciešams ieguldīt darbu.

Stenfordas pētnieks Neirs Ešels uzsver: "Pat ja atlīdzība ir tā pati, dopamīna reakcija ir lielāka, ja cilvēkam nācies pie tās piestrādāt."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vienkāršs piemērs – skats no kalna virsotnes būs daudz emocionāli vērtīgāks, ja līdz tai esi uzkāpis pats, nevis aizbraucis uz to ar auto.

Sociālie tīkli un "lētais dopamīns"

Mūsdienās dopamīna "ātrie avoti" ir visapkārt – sociālie tīkli, spēles, pārstrādāta pārtika.

"Jo vairāk dopamīna triecienu smadzenes saņem, jo lielāka iespēja, ka veidosies atkarība," brīdina Lembke.

Turklāt šādi stimuli nereti nesniedz ilgstošu gandarījumu, jo neaktivizē citus labsajūtas hormonus, piemēram, serotonīnu vai oksitocīnu.

Ko darīt?

Eksperti iesaka apzināti izvēlēties aktivitātes, kas prasa piepūli:

  • fiziskās aktivitātes;
  • tikšanās ar draugiem;
  • jaunu prasmju apgūšana.

"Tas nozīmē – "samaksāt" par savu dopamīnu ar piepūli jau sākumā," skaidro Lembke.

Tāpat ieteicams ierobežot viegli pieejamos stimulus – piemēram, samazināt ekrāna laiku vai neglabāt mājās neveselīgu pārtiku.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm