Kā samazināt iespēju saslimt ar sezonālās saaukstēšanās vīrusiem

Kas ir saaukstēšanās?

Saaukstēšanās ir vīrusu izraisīta augšējo elpceļu infekcija, kas visbiežāk skar degunu un kaklu. To izraisa dažādi vīrusi, no kuriem ziemas sezonā visizplatītākie ir rinovīrusi un koronovīrusi, bet vasarā aktīvāki ir adenovīrusi un enterovīrusi. Lai gan saaukstēšanās nav nopietna slimība, tā var radīt diskomfortu un ietekmēt ikdienas dzīves kvalitāti. Tipiskie simptomi ir iesnas, šķaudīšana, kakla sāpes, klepus, nogurums un dažkārt arī paaugstināta ķermeņa temperatūra. Atšķirībā no gripas vīrusa, kas ir nopietna saslimšana un var izraisīt smagas komplikācijas, saaukstēšanās parasti norit vieglāk un pāriet dažu dienu vai nedēļas laikā.

Saaukstēšanās ir ļoti lipīga un izplatās galvenokārt ar gaisa pilienu viedā, ko inficēts cilvēks izdala šķaudot vai klepojot. Vīruss var nonākt arī uz dažādām virsmām, un pieskaroties tām ar rokām un pēc tam sejai, cilvēks var inficēties. Imunitāte pret saaukstēšanās vīrusiem neveidojas ilgstoši, jo pastāv daudz dažādu vīrusu veidu, kas nepārtraukti veido jaunas mutācijas. Tāpēc pieaudzis cilvēks var saaukstēties vairākas reizes gadā, īpaši aukstajos gada mēnešos, kad vairāk laika tiek pavadīts iekštelpās un infekcijas izplatās vieglāk. Lai arī zināmi vairāki simti dažādu vīrusu, kas ierosina saaukstēšanos, to izraisītās saslimšanas simptomi ir līdzīgi un pašlimitējoši, kā arī, pret tiem nav specifiskas terapijas vai profilakses.

Kā izvairīties no saaukstēšanās?

Lai samazinātu iespēju saslimt ar sezonālajiem saaukstēšanās vīrusiem, svarīgi ievērot profilakses pasākumus:

• Roku higiēna – Regulāra un rūpīga roku mazgāšana ar ziepēm un ūdeni (vismaz 20 sekundes) palīdz atbrīvoties no vīrusiem. Ja nav pieejams ūdens un ziepes, var izmantot roku dezinfekcijas līdzekli ar vismaz 60% spirta saturu.
• Izvairīšanās no cieša kontakta ar slimniekiem – Ja iespējams, izvairieties no tiešas saskares ar cilvēkiem, kuriem ir saaukstēšanās simptomi. Īpaši svarīgi tas ir slēgtās telpās un sabiedriskās vietās.
• Telpu vēdināšana un mitrināšana – Regulāra telpu vēdināšana palīdz samazināt vīrusu koncentrāciju gaisā un uzlabo gaisa kvalitāti. Sausais gaiss sausina elpceļu gļotādas, padarot tās uzņēmīgākas pret infekciju izraisītājiem, tāpēc ziemas sezonā ieteicams lietot gaisa mitrinātāju.
• Rūpes par stipru veselību – Sabalansēts uzturs, kas ietver vitamīnus (īpaši C, D un A vitamīnu), minerālvielas (piemēram, cinku un selēnu) un antioksidantus, veicina normālu imūnsistēmas darbību, kas var palīdzēt samazināt uzņēmību pret infekcijām. Ieteicams uzturā iekļaut dažādus augļus, dārzeņus, riekstus un pilngraudu produktus. Vitamīni un minerālvielas, kas tiek uzņemti ar pārtiku, organismā parasti uzsūcas efektīvāk nekā uztura bagātinātāji.
• Mutes un deguna aizsegšana – Klepojot un šķaudot, vēlams izmantot salveti vai elkoņa iekšpusi, lai ierobežotu infekcijas izplatīšanos. Pēc tam rokas jānomazgā vai jādezinficē.
• Pietiekams šķidruma patēriņš – Regulāra ūdens, zāļu tēju un siltu, nesaldinātu dzērienu uzņemšana palīdz saglabāt gļotādu mitruma līmeni, kas pasargā no vīrusu iekļūšanas organismā.
• Piemērots apģērbs – Lai pasargātu ķermeni no atdzišanas un uzturētu optimālu temperatūru, aukstā laikā ieteicams ģērbties slāņveidīgi, pielāgojot apģērbu laika apstākļiem. Svarīgi nodrošināt arī galvas, roku un kāju siltumu, jo šo ķermeņa daļu atdzišana var negatīvi ietekmēt organisma aizsargspējas.
• Regulāras fiziskās aktivitātes – Mērenas fiziskās aktivitātes, piemēram, pastaigas svaigā gaisā, skriešana vai vingrošana, stiprina organisma aizsargspējas un palīdz organismam efektīvāk cīnīties ar infekcijām.
• Stresa menedžments – Hronisks stress un nogurums samazina imūnsistēmas spēju cīnīties ar infekcijām. Relaksācijas tehnikas, piemēram, meditācija, dziļā elpošana vai joga, palīdz mazināt stresa līmeni.
• Pilnvērtīgs un kvalitatīvs miegs – Pietiekams un regulārs miegs ir būtisks imūnsistēmas stiprināšanai, jo miega trūkums var padarīt organismu uzņēmīgāku pret infekcijām. Pieaugušajiem ieteicams gulēt 7–9 stundas diennaktī, savukārt bērniem un pusaudžiem – vēl ilgāk. Svarīgi ievērot regulāru miega režīmu, iet gulēt un mosties vienā un tajā pašā laikā, kā arī izvairīties no zilās gaismas ekrānu lietošanas pirms miega. Kvalitatīvs miegs veicina organisma atjaunošanos un palīdz labāk cīnīties ar vīrusiem un infekcijām.
• Deguna un mutes dobuma higiēna – Deguna skalošana ar izotonisku sālsūdeni var palīdzēt mitrināt un attīrīt gļotādu no gļotām un kairinātājiem, tādējādi mazinot diskomfortu un deguna nosprostojumu. Kvalitatīva mutes dobuma higiēna, tostarp regulāra zobu tīrīšana un zobu diega lietošana, var samazināt baktēriju daudzumu mutē un palīdzēt novērst infekciju attīstību.
• Izvairīšanās no smēķēšanas un alkohola pārmērīgas lietošanas – Smēķēšana kairina elpceļus un padara tos uzņēmīgākus pret infekcijām, savukārt pārmērīgs alkohola patēriņš novājina imūnsistēmu.
• Sezonālas vakcinācijas apsvēršana – Lai gan saaukstēšanos izraisa dažādi vīrusi, vakcinācija pret gripu samazina komplikāciju risku un mazina kopējo vīrusa izplatību. Ievērojot šos profilakses pasākumus, iespējams būtiski samazināt saaukstēšanās risku un uzturēt labu veselību visa gada garumā.

Ievērojot šos profilakses pasākumus, iespējams būtiski samazināt saaukstēšanās risku un uzturēt labu veselību visa gada garumā.

Materiāls tapis sadarbībā ar AS "Olpha".

Vairāk par sezonālo saslimšanu ārstēšanu un profilaksi klausies radio StarFM,  "Otrajā cēlienā", rubrikā "Sezonālās saslimšanas un profilakses ABC" trešdienās, 11:05!